Atšķirības starp "Kalendārs" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kalendārs''' (an. ''calendar'', vc. ''Kalender'', fr. ''calendrier'', kr. ''календарь''; no lat. ''calendarium'') - laika periodizācijas sistēma, pamatojoties uz debesu ķermeņu kustības periodiskumu (attiecīgi, konkrētā kalendāra pamatā var būt Saules, Mēness vai zvaigžņu kustības ritmi). Parādās līdz ar pirmajām [[Civilizācija|civilizācijām]], lielāko tiesu katrā savs. Eiropā kopš 45. gadā p.m.ē. izmantoja [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāru]], 1582. gadā pāvests Gregors XIII uzdeva precizēt jau novecojušo Jūlija kalendāru, | + | '''Kalendārs''' (an. ''calendar'', vc. ''Kalender'', fr. ''calendrier'', kr. ''календарь''; no lat. ''calendarium'') - laika periodizācijas sistēma, pamatojoties uz debesu ķermeņu kustības periodiskumu (attiecīgi, konkrētā kalendāra pamatā var būt Saules, Mēness vai zvaigžņu kustības ritmi). Parādās līdz ar pirmajām [[Civilizācija|civilizācijām]], lielāko tiesu katrā savs. Eiropā kopš 45. gadā p.m.ē. izmantoja [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāru]], 1582. gadā pāvests Gregors XIII uzdeva precizēt jau novecojušo Jūlija kalendāru, lai novērstu kalendārā gada atpalikšanu no astronomiskā saules gada. Rezultātā tika izveidots t.s. [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]], kuru uzreiz pieņēma katoļu, vēlāk arī protestandu un dažās pareizticīgo zemēs. Jūlija kalendāru lietoja Krievijas impērijā līdz 1918. gadam ([[Pareizticība|Pareizticīgo Baznīca]] to lieto vēl joprojām), attiecīgi, literatūrā norādot kādu datējumu, kas attiecas uz notikumiem Krievijā, to norāda gan pēc Gregora kalendāra, gan pēc Jūlija ("p.v.st." - pēc vecā stila). 1919. gadā, laika starpība starp veco stilu un jauno bija jau sasniegusi 13 dienas. |
| + | |||
| + | Skat. arī: [[Kalendāra nemieri]] | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 13. maijs, plkst. 12.05
Kalendārs (an. calendar, vc. Kalender, fr. calendrier, kr. календарь; no lat. calendarium) - laika periodizācijas sistēma, pamatojoties uz debesu ķermeņu kustības periodiskumu (attiecīgi, konkrētā kalendāra pamatā var būt Saules, Mēness vai zvaigžņu kustības ritmi). Parādās līdz ar pirmajām civilizācijām, lielāko tiesu katrā savs. Eiropā kopš 45. gadā p.m.ē. izmantoja Jūlija kalendāru, 1582. gadā pāvests Gregors XIII uzdeva precizēt jau novecojušo Jūlija kalendāru, lai novērstu kalendārā gada atpalikšanu no astronomiskā saules gada. Rezultātā tika izveidots t.s. Gregora kalendāru, kuru uzreiz pieņēma katoļu, vēlāk arī protestandu un dažās pareizticīgo zemēs. Jūlija kalendāru lietoja Krievijas impērijā līdz 1918. gadam (Pareizticīgo Baznīca to lieto vēl joprojām), attiecīgi, literatūrā norādot kādu datējumu, kas attiecas uz notikumiem Krievijā, to norāda gan pēc Gregora kalendāra, gan pēc Jūlija ("p.v.st." - pēc vecā stila). 1919. gadā, laika starpība starp veco stilu un jauno bija jau sasniegusi 13 dienas.
Skat. arī: Kalendāra nemieri
