Atšķirības starp "Kalpaka bataljons" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
* [[palkavnieks]] [[Kalpaks Oskars|O.Kalpaks]] (05.01.1919.-06.03.1919.) | * [[palkavnieks]] [[Kalpaks Oskars|O.Kalpaks]] (05.01.1919.-06.03.1919.) | ||
* [[kapitans]] J.Balodis (06.03.1919.-21.03.1919.) | * [[kapitans]] J.Balodis (06.03.1919.-21.03.1919.) | ||
| − | Bataljonu izveidoja no 1. rota ([[Virsnieku rezerves rota]]), 2. rotas ([[Cēsu rota]]) un [[Atsevišķā studentu rota]] | + | Bataljonu izveidoja no 1. rota ([[Virsnieku rezerves rota]]), 2. rotas ([[Cēsu rota]]) un 3. rotas ([[Atsevišķā studentu rota]]) atliekām. Pie Ventas aizsardzības līnijas pievienojās [[Artuma-Hartmaņa jātnieku nodaļa]]. Atsevišķais latviešu bataljons bija iekļauts hauptmaņa Dormogena nodaļā (februāra beigās bataljonā skaitījās aptuveni 600 vīru, kas bruņoti ar modernām britu karabīnēm). 3. martā Latvijas zemessardze izvērsa plašu uzbrukumu pret lieliniekiem - operācija "Atkusnis" (''Tauwetter''), - kur Atsevišķā bataljona uzdevums pirmajā posmā bija ieņemt apdzīvotas vietas gar Skrundas-Saldus ceļu, kur sadursmē pie Airītēm krita bataljona komandieris. 21.03.1919. bataljons tika papildināts vēl ar 2 rotām un pārformēts par [[Atsevišķā latviešu brigāde|Atsevišķo latviešu brigādi]]. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 14. janvāris, plkst. 21.03
Atsevišķais latviešu bataljons jeb Latviešū atsevišķais bataljons - Latvijas zemessardzes latviešu nacionālā vienība Latvijas Neatkarības kara laikā, saformēta 1919. gada 5. janvārī Mītavā (mūsd. Jelgava) no nedezertējušajiem latviešu tautības zemessargiem. Komandieri:
- palkavnieks O.Kalpaks (05.01.1919.-06.03.1919.)
- kapitans J.Balodis (06.03.1919.-21.03.1919.)
Bataljonu izveidoja no 1. rota (Virsnieku rezerves rota), 2. rotas (Cēsu rota) un 3. rotas (Atsevišķā studentu rota) atliekām. Pie Ventas aizsardzības līnijas pievienojās Artuma-Hartmaņa jātnieku nodaļa. Atsevišķais latviešu bataljons bija iekļauts hauptmaņa Dormogena nodaļā (februāra beigās bataljonā skaitījās aptuveni 600 vīru, kas bruņoti ar modernām britu karabīnēm). 3. martā Latvijas zemessardze izvērsa plašu uzbrukumu pret lieliniekiem - operācija "Atkusnis" (Tauwetter), - kur Atsevišķā bataljona uzdevums pirmajā posmā bija ieņemt apdzīvotas vietas gar Skrundas-Saldus ceļu, kur sadursmē pie Airītēm krita bataljona komandieris. 21.03.1919. bataljons tika papildināts vēl ar 2 rotām un pārformēts par Atsevišķo latviešu brigādi.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas armija 20 gados. / Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 70.-72. lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 170. lpp.
- Latvijas armija 20 gados. Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940., 65.-68. lpp.
- Virza E. Pirmais Latvijas nacionālā karaspēka virspavēlnieks pulkvedis Oskars Kalpaks. – Rīga, 1927 .
- Ramats K. Kalpaka bataljons neatkarības cīņās. – Rīga, 1929.
- Mugurēvičs Ē. Oskars Kalpaks. Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu varoņa dzīves un kauju ceļš. – Rīga, 2005.
- Pulkvedis-leitnants Arturs Jansons. Latvijas nacionālā karaspēka Kalpaka bataljona pirmās brīvprātīgās kaujas vienības Cēsu rotas dibinātājs un pirmais komandieris: Atmiņu un vēsturisku faktu apkopojums – Rīga, 1998.
- Die Baltische Landeswehr im Befreiungskampf gegen den Bolschewismus. Ein Gedenkbuch. - Riga, 1929.
