Atšķirības starp "Kalpaks Oskars" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
14. rindiņa: 14. rindiņa:
 
* 15.01.1915. - [[Sv. Annas ordenis]], IV šķira, par drosmi.
 
* 15.01.1915. - [[Sv. Annas ordenis]], IV šķira, par drosmi.
 
* 10.03.1915. - [[Sv. Staņislava ordenis]], III šķira ar sakrustotiem zobeniem un banti, par kaujām pie Sanas upes.
 
* 10.03.1915. - [[Sv. Staņislava ordenis]], III šķira ar sakrustotiem zobeniem un banti, par kaujām pie Sanas upes.
* 17.03.1915. - (apstipr. 3.10.1915.) Sv. Annas ordenis, III šķira ar sakrustotiem zobeniem un banti, par kaujām pie Krakovas.
+
* 03.10.1915. - Sv. Annas ordenis, III šķira ar sakrustotiem zobeniem un banti, par kaujām pie Krakovas.
 
* 11.09.1915. - Sv. Staņislava ordenis II šķira ar sakrustotiem zobeniem un banti.
 
* 11.09.1915. - Sv. Staņislava ordenis II šķira ar sakrustotiem zobeniem un banti.
 
* 04.11.1915. - [[Sv. Vladimira ordenis]], IV šķira ar sakrustotiem zobeniem un banti, par kauju pie Juzefovas.
 
* 04.11.1915. - [[Sv. Vladimira ordenis]], IV šķira ar sakrustotiem zobeniem un banti, par kauju pie Juzefovas.

Versija, kas saglabāta 2011. gada 23. augusts, plkst. 11.14

Kalpaks.jpg

Oskars Kalpaks (1882.-1919.) - virsnieks, pirmais latviešu bruņotos spēku virspavēlnieks.

Dzimis 1882. gada 6. janvārī (p.v.st.) Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa Meirānu pagasta (tagad Madonas rajona Ošupes pagasta) "Liepsalās", rentnieka Pētera Kalpaka (1850.-1922.) ģimenē. Luterānis. 1892. gadā trīs gadu ziemas mēnešos gāja Visagala pagastskolā. Pēc tam trīs gadus mācījās Lubānas ministrijas skolā. Pēc pamatskolas absolvēšanas nākošajā gadā devās uz Irkutsku, kur sekmīgi izturēja savvaļnieka pārbaudījumus Irkutskas kājnieku junkuru skolā (11.08.1904. neizturēja iestājeksāmenus Kazaņas junkuru skolā). 1904. gada 30. oktobrī iecelts par jaunāko apakšvirsnieku; 1905. gada 14. maijā - par apakšvirsnieku. 1908. gada 19. februārī iecelts par jaunāko portupejjunkuru, bet 15. maijā saņēmis podporučika pakāpi. Absolvējis skolu un pirmās kategorijas virsnieku kursus 1908. gada 18. jūnijā. 19. jūnijā ieskaitīts 183. Pultusas kājnieku rezervers pulkā (5.08. ieradies dienesta vietā Varšavā).

No 24.10. līdz 3.11. pildījis 2. rotas komandiera pienākumus; no 1909. gada 16.05. līdz 27.05. 3. rotas komandiera pienākumus. 1909. gada 14. jūnijā paaugstināts par vecāko podporučiku. 15. septembrī norīkots uz Varšavas paukošanas skolu (kuru absolvēja 1910. gada 5. maijā). 1911. gada 15. decembrī paaugstināts par poručiku. 1914. gada 20. jūlijā iecelts par etapa rotas komandieri, no 28.07. jaunākais virsnieks ložmetēju komandā, ar kuru augustā nonāca krievu-austriešu frontē Galīcijā. 1915. gada 7. janvārī iecelts par 15. rotas komandieri. 1915. gada 17. septembrī paaugstināts par štabskapitanu un 27. septembrī iecelts par mācību komandas komandieri.


Apbalvojumi

  • 17.03.1906. - Sudraba medaļa "Par uzcītību" (За усердие) - par dalību Irkutskas strādnieku nemieru apspiešanā 1905. gada oktobrī.
  • 26.08.1912. - Bronzas piemiņas medaļa "100 gadi Tēvijas kara piemiņai" (Вь память 100 лет отечественной войны) ar Vladimira lentu par teicamu dienestu.
  • 21.02.1913. - Bronzas piemiņas medaļa "Romanovu dinastijai 300 gadi", par teicamu dienestu.
  • 15.01.1915. - Sv. Annas ordenis, IV šķira, par drosmi.
  • 10.03.1915. - Sv. Staņislava ordenis, III šķira ar sakrustotiem zobeniem un banti, par kaujām pie Sanas upes.
  • 03.10.1915. - Sv. Annas ordenis, III šķira ar sakrustotiem zobeniem un banti, par kaujām pie Krakovas.
  • 11.09.1915. - Sv. Staņislava ordenis II šķira ar sakrustotiem zobeniem un banti.
  • 04.11.1915. - Sv. Vladimira ordenis, IV šķira ar sakrustotiem zobeniem un banti, par kauju pie Juzefovas.
  • 06.12.1915. - Sv. Jura ordenis. IV šķira, par kauju pie Drobišas 17. septembrī.