Atšķirības starp "Kambartiesa" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kambartiesa''' (viduslat. ''iudicium camerae'') - augstākā tiesa vācu zemēs, kas 1415.-1495. gados pastāvēja jā ''karaļa kambartiesa'' (vāc. ''königliches Kammergericht''), bet 1495.-1806. gados kā ''valsts kambartiesa'' (''Reichskammergericht''). Sākotnēji pēc šīs tiesas spriedumiem piedzina [[Karalis|karaļa]] | + | '''Kambartiesa''' (viduslat. ''iudicium camerae'') - augstākā tiesa vācu zemēs, kas 1415.-1495. gados pastāvēja jā ''karaļa kambartiesa'' (vāc. ''königliches Kammergericht''), bet 1495.-1806. gados kā ''valsts kambartiesa'' (''Reichskammergericht''). Sākotnēji pēc šīs tiesas spriedumiem piedzina [[Karalis|karaļa]] finansiālās (naudas kambara) prasības, tāpēc iedēvēta par ''kambartiesu''. Ar šīs tiesas iedibināšanu vācu zemēs tika ievadīta [[Romiešu tiesības|romiešu tiesību]] recepcija. XVI gs. ''kambartiesa'' kļuva par pirmās instances tiesu sūdzībām pret zemes un pilsētu tiesām par justīcijas liegšanu vai kavēšanu, par zemes miera pārkāpumiem utt., un augstākā apelācijas tiesa [[Muižniecība|muižnieku]] tiesu spriedumiem. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 2. augusts, plkst. 10.48
Kambartiesa (viduslat. iudicium camerae) - augstākā tiesa vācu zemēs, kas 1415.-1495. gados pastāvēja jā karaļa kambartiesa (vāc. königliches Kammergericht), bet 1495.-1806. gados kā valsts kambartiesa (Reichskammergericht). Sākotnēji pēc šīs tiesas spriedumiem piedzina karaļa finansiālās (naudas kambara) prasības, tāpēc iedēvēta par kambartiesu. Ar šīs tiesas iedibināšanu vācu zemēs tika ievadīta romiešu tiesību recepcija. XVI gs. kambartiesa kļuva par pirmās instances tiesu sūdzībām pret zemes un pilsētu tiesām par justīcijas liegšanu vai kavēšanu, par zemes miera pārkāpumiem utt., un augstākā apelācijas tiesa muižnieku tiesu spriedumiem.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 109.-110. lpp.
