Atšķirības starp "Kartezisms" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Kartezisms''' jeb '''karteziānisms''' (no ''Cartesius'' - [[Dekarts Renē|Dekarta]] vārda latīniskās transkripcijas) - Dekarta un tā sekotāju mācība. Populāra kā filosofijas skola bija XVII-XVIII gs. franču un nīderlandiešu filosofu vidū. Jau visai agri sadalījās divos pamatvirzienos, kur viena piekritēji pieturējās pie Dekarta mehānistiski materiālistiskajai dabas izpratnei (Leruā, [[Lametrī Žiljēns Ofrē de|Lametrī]], [[Kabaniss Pjērs Žans Žoržs|Kabaniss]] u.c.), bet otra piekritēji - tā metafizikai (Delaforžs, [[okazionālisms]], [[Malbranšs Nikolā|Malbranšs]] u.c.). Karteziānisms reprezentē “veco identitātes loģiku”: dominē priekšstats par kādas patiesas patības eksistenci, par atgriešanos pie kāda reālā “es”, kas ir autentiskuma garants, par iespēju subjektam kļūt par to, kas viņš patiešām ir. Tā mums sniedz ilūziju par mūsu iekšējo nemainīgo esamību, kamēr pasaule mainās.
+
'''Kartezisms''' jeb '''karteziānisms''' (no ''Cartesius'' - [[Dekarts Renē|Dekarta]] vārda latīniskās transkripcijas) - Dekarta un tā sekotāju mācība. Populāra kā filosofijas skola bija XVII-XVIII gs. franču un nīderlandiešu filosofu vidū. Jau visai agri sadalījās divos pamatvirzienos, kur viena piekritēji pieturējās pie Dekarta mehānistiski materiālistiskajai dabas izpratnei (Leruā, [[Lametrī Žiljēns Ofrē de|Lametrī]], [[Kabaniss Pjērs Žans Žoržs|Kabaniss]] u.c.), bet otra piekritēji - tā metafizikai (Delaforžs, [[Malbranšs Nikolā|Malbranšs]] u.c.). Karteziānisms reprezentē “veco identitātes loģiku”: dominē priekšstats par kādas patiesas patības eksistenci, par atgriešanos pie kāda reālā “es”, kas ir autentiskuma garants, par iespēju subjektam kļūt par to, kas viņš patiešām ir. Tā mums sniedz ilūziju par mūsu iekšējo nemainīgo esamību, kamēr pasaule mainās.
  
== Literatūra par šo tēmu ==
+
Nejaukt ar [[Kartūziešu ordenis|kartūziešiem]]
 +
 
 +
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 196. lpp.
 
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 196. lpp.
  
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 
* [http://www.wsu.edu/~dee/GLOSSARY/CARTES.HTM Cartesianism - Washington State University]
 
* [http://www.wsu.edu/~dee/GLOSSARY/CARTES.HTM Cartesianism - Washington State University]
11. rindiņa: 13. rindiņa:
 
* [http://www.cartesianism.com/ cartesianism.com]
 
* [http://www.cartesianism.com/ cartesianism.com]
 
* [http://www.britannica.com/EBchecked/topic/97342/Cartesianism Cartesianism (philosophy) - Britannica Online Encyclopedia]
 
* [http://www.britannica.com/EBchecked/topic/97342/Cartesianism Cartesianism (philosophy) - Britannica Online Encyclopedia]
 +
----
 +
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/ger_rus/81739/kartesianisch Kartesianisch - Academic dictionaries and encyclopedias]
 
----
 
----
 
* [http://slovari.yandex.ru/dict/phil_dict/article/filo/filo-325.htm Картезианство - Новейший философский словарь]
 
* [http://slovari.yandex.ru/dict/phil_dict/article/filo/filo-325.htm Картезианство - Новейший философский словарь]
  
[[Kategorija:Filosofija]]
+
[[Kategorija:Filosofijas vēsture]]

Pašreizējā versija, 2017. gada 3. decembris, plkst. 09.10

Kartezisms jeb karteziānisms (no Cartesius - Dekarta vārda latīniskās transkripcijas) - Dekarta un tā sekotāju mācība. Populāra kā filosofijas skola bija XVII-XVIII gs. franču un nīderlandiešu filosofu vidū. Jau visai agri sadalījās divos pamatvirzienos, kur viena piekritēji pieturējās pie Dekarta mehānistiski materiālistiskajai dabas izpratnei (Leruā, Lametrī, Kabaniss u.c.), bet otra piekritēji - tā metafizikai (Delaforžs, Malbranšs u.c.). Karteziānisms reprezentē “veco identitātes loģiku”: dominē priekšstats par kādas patiesas patības eksistenci, par atgriešanos pie kāda reālā “es”, kas ir autentiskuma garants, par iespēju subjektam kļūt par to, kas viņš patiešām ir. Tā mums sniedz ilūziju par mūsu iekšējo nemainīgo esamību, kamēr pasaule mainās.

Nejaukt ar kartūziešiem

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 196. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu