Atšķirības starp "Ketlers Jēkabs, Kurzemes hercogs" versijām
m (→Resursi internetā par šō tēmu) |
m |
||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
|- | |- | ||
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Valda''' | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Valda''' | ||
| − | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 1642.- | + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 16.08.1642.-31.07.1681. |
|- | |- | ||
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Sieva''' | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Sieva''' | ||
| 33. rindiņa: | 33. rindiņa: | ||
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 10.01.1682. Mītavā | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 10.01.1682. Mītavā | ||
|} | |} | ||
| − | '''Jēkabs fon Ketlers''' (''Jakob von Kettler, Herzog von Kurland''; 1610.-1682.) - [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hercogs]] (1642. | + | '''Jēkabs fon Ketlers''' (''Jakob von Kettler, Herzog von Kurland''; 1610.-1682.) - [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hercogs]] (valda no 1642. gada 16. augusta līdz 1681. gada 31. jūlijam pēc vecā stila (1682. gada 10. janvāris pēc jaunā stila)), [[Ketlers Vilhelms (Kurzemes un Zemgales hercogs)|Vilhelma]] dēls. Māte mira dzemdībās, tēvs kļuva par politisko intrigu upuri. Tēvocis atdeva bāreni Brandenburgas radu aizgādniecībā. 1610. gadā Anglijas [[karalis]] [[Džeimss I (Anglijas karalis)|Džeimss I]] kļuva par prinča Jēkaba krusttēvu. Zēnu audzināja Berlīnē, viņš absolvēja Leipcigas Universitāti. 1622.–1624. gados studējis arī Rostokas universitātē. 1634. gadā princis Jēkabs devās apceļoja Rietumeiropu, apmeklēja Parīzi un Londonu. Amsterdamā studēja kuģu būvniecību, bet Leidenē – tautsaimniecību un ģeogrāfiju. 1638. gadā kļuva par pavaldoni un sāka staigāt tēva pēdās: jau 1638. gada nogalē viņš sāka pārcelt Kuldīgas kuģu būvētavu uz Ventspili. Nākamajā – 1639. gadā Ventspilī, Kamārces grīvas labajā krastā ieradās pirmie, ārzemēs nolīgtie kuģu būvētāji. Sekodams Holandes paraugam un balstīdamies uz merkantilisma teoriju, Jēkabs muižās uzlaboja lauksaimniecību, attīstīja rūpniecību, tirdzniecību un kuģubūvi. Darbojās 70 manufaktūras. Tajās kala naudu (arī visas Polijas –Lietuvas vajadzībām) un enkurus, lēja zvanus un lielgabalus (dzelzi ieguva no vietējās purva rūdas un nomājot raktuves Norvēģijā), gatavoja ķieģeļus, dakstiņus, pulveri, mucas, dedzināja kaļķus, kausēja stiklu, tecināja darvu un sveķus, auda buras un vadmalu, vija virves, apstrādāja dzintaru. Hercoga muižās ierīkoja „tīrumu dīķus” – appludinot laukus un vēlāk ūdeni nolaižot, tie kļuva auglīgi un deva bagātas ražas. Kurzeme saņēma siltzemju ražojumus tieši, bez starpniekiem. Kuldīgā, Liepājā un Ventspilī būvēja kuģus, pārdodot tos arī Anglijai un Francijai. Hercogistei piederēja lielākā flote Baltijas jūrā – 100 karakuģi (64 bruņoti ar 2130 lielgabaliem un 36 neapbruņoti) un 65 tirdzniecības kuģi. Tika noslēgti tirdzniecības līgumi ar Dāniju, Franciju un Venēciju (1643.g.), Portugāli (1648.g.), Holandi (1653.g.), Angliju (1654.g.), Spāniju (1656.g.) un daudzām citām zemēm, ieskaitot Osmaņu impēriju. 1645. gadā apprecējās ar Brandenburgas kūrfirsta Fridriha Vilhelma māsu princesi Luīzi Šarloti. (Šarlote bija rados arī ar holandiešu Orānijas dinastijas valdnieku ģimeni, viņai bija plaši ieguldījumi holandiešu ''Rietumindijas sabiedrībā'', 7500 florīnus viņa bija aizdevusi Nīderlandes Ģenerālštatiem, bez tam lielas summas ieguldījusi bankās; ar laiku viņa kļuva par Jēkaba palīdzi kultūras un saimniecības darbos.) 1646. gadā viņš panāca, ka Žečpospoļitas karalis nodod Kurzemes muitas pārvaldi hercoga rokās. 1651. gadā Jēkabs nopirka no Gambijas valdnieka Kumbo Sv. Andreja salu Gambijas upas grīvā, tur tika uzcelts Jēkaba forts. 1654. gadā Hercogs Jēkabs no angļu grāfa Vorvika nopirka Tobāgo salu Dienvidamerikas piekrastē. Kopumā kolonizējšanas projekts izrādījās neveiksmīgs, un vairāk patērēja līdzekļus no hercoga kases, nekā deva ioenākumus. Hercoga saimniecību pilnīgi sagrāva Krievijas–Polijas–Zviedrijas karš (1653.–1667.), 1658.–1660. gados hercogs bija zviedru gūstā. Pēdējos 20 valdīšanas gados Jēkabs nesekmīgi centās sasniegt hercogistes saimniecisko pirmskara līmeni. Miris Jelgavā 1682. gada 10. janvārī 72 gadu vecumā. |
== Komentāri == | == Komentāri == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 10. oktobris, plkst. 11.33
| |
| Valda | 16.08.1642.-31.07.1681. |
| Sieva | Luīze Šarlote no Brandenburgas |
| Bērni |
|
| Karaliskais nams | Ketleru dinastija |
| Tēvs | Vilhelms |
| Māte | Sofija no Prūsijas |
| Dzimis | 28.10.1610. Goldingenā |
| Miris | 10.01.1682. Mītavā |
Jēkabs fon Ketlers (Jakob von Kettler, Herzog von Kurland; 1610.-1682.) - Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs (valda no 1642. gada 16. augusta līdz 1681. gada 31. jūlijam pēc vecā stila (1682. gada 10. janvāris pēc jaunā stila)), Vilhelma dēls. Māte mira dzemdībās, tēvs kļuva par politisko intrigu upuri. Tēvocis atdeva bāreni Brandenburgas radu aizgādniecībā. 1610. gadā Anglijas karalis Džeimss I kļuva par prinča Jēkaba krusttēvu. Zēnu audzināja Berlīnē, viņš absolvēja Leipcigas Universitāti. 1622.–1624. gados studējis arī Rostokas universitātē. 1634. gadā princis Jēkabs devās apceļoja Rietumeiropu, apmeklēja Parīzi un Londonu. Amsterdamā studēja kuģu būvniecību, bet Leidenē – tautsaimniecību un ģeogrāfiju. 1638. gadā kļuva par pavaldoni un sāka staigāt tēva pēdās: jau 1638. gada nogalē viņš sāka pārcelt Kuldīgas kuģu būvētavu uz Ventspili. Nākamajā – 1639. gadā Ventspilī, Kamārces grīvas labajā krastā ieradās pirmie, ārzemēs nolīgtie kuģu būvētāji. Sekodams Holandes paraugam un balstīdamies uz merkantilisma teoriju, Jēkabs muižās uzlaboja lauksaimniecību, attīstīja rūpniecību, tirdzniecību un kuģubūvi. Darbojās 70 manufaktūras. Tajās kala naudu (arī visas Polijas –Lietuvas vajadzībām) un enkurus, lēja zvanus un lielgabalus (dzelzi ieguva no vietējās purva rūdas un nomājot raktuves Norvēģijā), gatavoja ķieģeļus, dakstiņus, pulveri, mucas, dedzināja kaļķus, kausēja stiklu, tecināja darvu un sveķus, auda buras un vadmalu, vija virves, apstrādāja dzintaru. Hercoga muižās ierīkoja „tīrumu dīķus” – appludinot laukus un vēlāk ūdeni nolaižot, tie kļuva auglīgi un deva bagātas ražas. Kurzeme saņēma siltzemju ražojumus tieši, bez starpniekiem. Kuldīgā, Liepājā un Ventspilī būvēja kuģus, pārdodot tos arī Anglijai un Francijai. Hercogistei piederēja lielākā flote Baltijas jūrā – 100 karakuģi (64 bruņoti ar 2130 lielgabaliem un 36 neapbruņoti) un 65 tirdzniecības kuģi. Tika noslēgti tirdzniecības līgumi ar Dāniju, Franciju un Venēciju (1643.g.), Portugāli (1648.g.), Holandi (1653.g.), Angliju (1654.g.), Spāniju (1656.g.) un daudzām citām zemēm, ieskaitot Osmaņu impēriju. 1645. gadā apprecējās ar Brandenburgas kūrfirsta Fridriha Vilhelma māsu princesi Luīzi Šarloti. (Šarlote bija rados arī ar holandiešu Orānijas dinastijas valdnieku ģimeni, viņai bija plaši ieguldījumi holandiešu Rietumindijas sabiedrībā, 7500 florīnus viņa bija aizdevusi Nīderlandes Ģenerālštatiem, bez tam lielas summas ieguldījusi bankās; ar laiku viņa kļuva par Jēkaba palīdzi kultūras un saimniecības darbos.) 1646. gadā viņš panāca, ka Žečpospoļitas karalis nodod Kurzemes muitas pārvaldi hercoga rokās. 1651. gadā Jēkabs nopirka no Gambijas valdnieka Kumbo Sv. Andreja salu Gambijas upas grīvā, tur tika uzcelts Jēkaba forts. 1654. gadā Hercogs Jēkabs no angļu grāfa Vorvika nopirka Tobāgo salu Dienvidamerikas piekrastē. Kopumā kolonizējšanas projekts izrādījās neveiksmīgs, un vairāk patērēja līdzekļus no hercoga kases, nekā deva ioenākumus. Hercoga saimniecību pilnīgi sagrāva Krievijas–Polijas–Zviedrijas karš (1653.–1667.), 1658.–1660. gados hercogs bija zviedru gūstā. Pēdējos 20 valdīšanas gados Jēkabs nesekmīgi centās sasniegt hercogistes saimniecisko pirmskara līmeni. Miris Jelgavā 1682. gada 10. janvārī 72 gadu vecumā.
Komentāri
Nīderlandes karaliene Beatrikse ir hercoga Jēkaba meitas, Kurzemes princeses Marijas Amālijas mazmeita devītajā pakāpē, kā arī otras hercoga meitas Luīzes Elizabetes pēctece, kas apprecējās ar Frīdrihu fon Hesenu–Hamburgu. Viena no abām Jēkaba meitām Marija Amālija (1653.–1711.) apprecējās ar grāfu Kārli no Hesenes–Kaseles (Hessen–Kassel). 1720. gadā viņu vecākais dēls Frederiks kļuva par Zviedrijas karali, bet meita Marija–Luīze (1688–1765) apprecējās ar princi Johanu Viljamu Friso no Nasavas–Dīcas (Nassau–Dietz) (1686–1711). Tieši viņam Anglijas karalis Viljams III, kuram nebija pēcnācēju, 1702. gadā atstāja mantojumā Orānijas prinča titulu un mantu. Johana Viljama Friso dēls, Viljams IV, kļuva par vectēvu pirmajam Nīderlandes karalim Viljamam I, un tādējādi šodien tronī sēdošā karaliene Beatrikse ir Kurzemes princeses Marijas Amālijas pēcnācēja devītajā paaudzē. Karaliene Beatrikse ir ne vien šīs princeses pēcnācēja, bet pēcnācēja arī citam Kurzemes pārstāvim, agrākās karalienes Vilhelmīnes vīram – princim Henriham fon Meklenburgam (Heinrich von Mecklenburg), kurš savukārt bija hercoga Jēkaba otras meitas pēcnācējs. Tā bija Luīze Elizabete, kas bija precējusies ar Frīdrihu fon Hesenhomburgu (Friedrich von Hessen–Hombourg).
Literatūra
- Juškēvičs J. Kurzemes hercogi un viņu laikmets. – Rīga 1935
- Juškēvičs J. Kurzemes Hercogi un viņu laikmets. (2. pārstrādātais izdevums) - Zvaigzne: Rīga, 1993.
- Dunsdorfs E. Senie stāsti. - Melburna, 1955.
- Latvijas Vēsture. - izd.Goppers M., Stokholma, 1948.
- Zalsters A.E. Hercoga Jēkaba burinieki. - Jumava: Ventspils, 2002.
Resursi internetā par šō tēmu
- Deģis A.D. „Hercoga Jēkaba buras” (apskats par Kurzemes – Zemgales hercogistes ziedu laikiem)
- Kuģu būvēšana. Tobago. Tirdzniecība. - 48 ilustrēti stāsti par Nīderlandi un tās saikni ar Latviju vēsturē un mūsdienās (izstādes katalogs)
- Latvijas dzinējsuņa šķirnes izveidotājs - Jēkabs fon Ketlers
- Lancmanis I. Kurzemes hercogiste – mūžīgais un efemērais. // Akadēmiskās lekcijas. LZA, 2004.
