Klans
Klans (no gēl. clann) - viduslaikos ķeltu valodās (galvenokārt īru, skotu un velsiešu) apzīmējums vienos gadījumos paplašinātajai dzimtai, bet citos – ciltij. Ar laiku tā sāka apzīmēt plašu asinsradinieku grupu, kurai kopīgs bija hipotētiskā aizsācēja vārds (kas jaunākajos laikos pārtapa uzvārdā), un kuru veido vairākas linidžas. Skoti tam mēdza pievienot priedēkli "tas" (dēls), bet īri – "o" (mazdēls). Pats jēdziens nebija pastāvīgs un tā saturs mainījās laika gaitā, taču saglabājās pamatpazīmes: izcelsmes radniecība (reāla vai, biežāk, mītiska jeb izdomāta) un saimnieciskās saites. Zinātniskajā literatūrā tas ir pieņemts klasifikācijas apzīmējums asinsradinieku līnijai, t.s. paplašinātajai dzimtai (bieži vien lietojot kā sinonīmu terminam "dzimta"), kas savu izcelsmi saista ar kopīgu senci, ne vienmēr var droši izsekot savstarpējo ģenealoģiju, bet ko veido linidžas, kuru ģenealoģija ir konkrēta. Klasifikācijas ērtībai to attiecina uz līdzīgām struktūrām arī citās kultūrās (kaut, protams, strukturāli tās atšķīrās no ķeltu klaniem, jo daudzviet to pamatā ir sociālas un politiskas, nevis radniecības saites).
Ķeltu klani sastāvēja no vairākām dzimtām (septa), savukārt septas apvienoja sevī patriarhālās lielģimenes (finna). Visiem septas locekļiem bija pie paša vārda arī kopējā pirmsenča vārds. Saglabāja kopīpašumu uz zemi, ko sadalīja savām ģimenēm apstrādei, uzturēja dzimtas kopienas paražas (asinsatriebība, kopatbildība, vecāko vēlēšanas). XIV-XV gs. klana galva pēc ieguva monarha apstiprinātu zemes kunga (feodāļa) statusu un pārvaldīja klana teritoriju ar daudzskaitlīgo radinieku palīdzību. Savukārt klana locekļi šajās zemēs bija priviliģētākā stāvoklī, nekā tam nepiederīgie iedzīvotāji. Atsevišķos Skotijas apvidos klanu organizācija saglabājās līdz pat XIX gs.
Apzīmējums ir visai nenoteikts, jo vienas vispārpieņemtas definīcijas nav – antropologi dažādi traktējuši šo jēdzienu. Vieniem tā ir sociāla kopība, kas grupējas ap asinsradniecīgu kodolu, citiem – radniecīgu ģimeņu apvienība, kurām kopīgs pirmsencis u.tml. Lielāko tiesu pēctecība klanā ir unilineāra: radniecību nosaka tikai pēc viena senča (tēva vai mātes), taču ir sastopamas arī sabiedrības, kur tā ir bilaterāla, t.i. senči lielā mērā ir vienādi svarīgi/nesvarīgi uz abām pusēm (bērns piederīgs gan tēva, gan mātes klanam, un pieaugušam tam pašam jāizvēlas piederību). Līdz ar to izpratne, kas ir klans, var atšķirties un atšķiras laikā un sabiedrībā.
