Atšķirības starp "Konstitūcija" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Oktroētā konstitūcija''' (no fr. ''octroyer'' - "dāvāt, piešķirt") - nevis pilsoņu vēlētu priekšstāvju izstrādāta un pieņemta, bet gan [[Monarhs|monarha]] v.c. vienpersoniska valsts vadītāja izdota ''konstitūcija''. | '''Oktroētā konstitūcija''' (no fr. ''octroyer'' - "dāvāt, piešķirt") - nevis pilsoņu vēlētu priekšstāvju izstrādāta un pieņemta, bet gan [[Monarhs|monarha]] v.c. vienpersoniska valsts vadītāja izdota ''konstitūcija''. | ||
| + | |||
| + | Skat. arī: [[PSRS Konstitūcija]] | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 19. septembris, plkst. 13.23
Konstitūcija (no lat. constituere - "nodibināt, iekārtot, sakārtot"), arī satversme jeb pamatlikums - jaunajos laikos valsts pamatlikums ar augstāko juridisko spēku, kas nosaka valsts sabiedrisko, politisko iekārtu, valsts varas institūciju izveidošanas un darbības pamatprincipus, vēlēšanu sistēmu (ja tāda ir), pilsoņu tiesības, brīvības un pienākumus, u.c. valsts uzbūves pamatprincipus. Par senākajām tiek uzskatītas 1776. gadā britu kolonijās Ziemeļamerikā pieņemtās konstitcijas, savukārt eiropā pirmo konstitūciju pieņēma 1791. gadā Francijā.
Oktroētā konstitūcija (no fr. octroyer - "dāvāt, piešķirt") - nevis pilsoņu vēlētu priekšstāvju izstrādāta un pieņemta, bet gan monarha v.c. vienpersoniska valsts vadītāja izdota konstitūcija.
Skat. arī: PSRS Konstitūcija
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 187. lpp.
