Atšķirības starp "Krūmiņš Andrejs" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Andrejs Krūmiņš''' (1893.-1916.) - [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieks]], 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 1. rotas [[praporščiks]]. | '''Andrejs Krūmiņš''' (1893.-1916.) - [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieks]], 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 1. rotas [[praporščiks]]. | ||
| − | Dzimis 1893. gada 26. februārī Tukumā, Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Pēc mācībām Jelgavas ģimnāzijā vēlējās iestāties Kara skolā, taču tas neizdevās. 1912. gada sākumā uzsāka tālbraucēja jūrnieka gaitas. Pirmais pasaules karš viņu pārsteidza Vidusjūrā un A.Krūmiņš nekavējoties caur Balkāniem ieradās Krievijā, kur brīvprātīgi iestājās armijā kā [[savvaļnieks]]. Iestājās 3. Kijevas praporščiku skolā, kuru absolvēja 1915. gada nogalē. Devās uz Rīgas fronti un 7. decembrī viņu iecēla par jaunāko virsnieku 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 1. rotā. Kaujā pie Ķekavas 1916. gada 8. martā bija jaunā virsnieka pirmā un pēdējā kauja. Pēc vācu 1. aizsardzības līnijas ieņemšanas rotas komandieris viņam un apm. 15 karavīriem pavēlēja iznīcināt atsevišķi izvietotu pretinieka nocietinājumu. Strēlnieki jaunā praporščika vadībā prasmīgi izmantojot rokas granātas uzdevumu izpildīja. Virzoties uz priekšu A.Krūmiņš ar saviem vīriem pievienojās rotai un nostiprinājās vācu 3. līnijas ierakumos. Pēcpusdienā sākās vācu uzbrukums, kuru atvairot, A.Krūmiņš krita. Pēc nāves apbalvots ar IV šķiras [[Vladimira ordenis|Sv.Vladimira ordeni]]. | + | Dzimis 1893. gada 26. februārī Tukumā, Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Pēc mācībām Jelgavas ģimnāzijā vēlējās iestāties Kara skolā, taču tas neizdevās. 1912. gada sākumā uzsāka tālbraucēja jūrnieka gaitas. Pirmais pasaules karš viņu pārsteidza Vidusjūrā un A.Krūmiņš nekavējoties caur Balkāniem ieradās Krievijā, kur brīvprātīgi iestājās armijā kā [[savvaļnieks]]. Iestājās 3. Kijevas [[Praporščiku skola|praporščiku skolā]], kuru absolvēja 1915. gada nogalē. Devās uz Rīgas fronti un 7. decembrī viņu iecēla par jaunāko virsnieku 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 1. rotā. Kaujā pie Ķekavas 1916. gada 8. martā bija jaunā virsnieka pirmā un pēdējā kauja. Pēc vācu 1. aizsardzības līnijas ieņemšanas rotas komandieris viņam un apm. 15 karavīriem pavēlēja iznīcināt atsevišķi izvietotu pretinieka nocietinājumu. Strēlnieki jaunā praporščika vadībā prasmīgi izmantojot rokas granātas uzdevumu izpildīja. Virzoties uz priekšu A.Krūmiņš ar saviem vīriem pievienojās rotai un nostiprinājās vācu 3. līnijas ierakumos. Pēcpusdienā sākās vācu uzbrukums, kuru atvairot, A.Krūmiņš krita. Pēc nāves apbalvots ar IV šķiras [[Vladimira ordenis|Sv.Vladimira ordeni]]. |
==== Literatūra un avoti par šo tēmu ==== | ==== Literatūra un avoti par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 22. marts, plkst. 14.24
Andrejs Krūmiņš (1893.-1916.) - latviešu strēlnieks, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 1. rotas praporščiks.
Dzimis 1893. gada 26. februārī Tukumā, Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Pēc mācībām Jelgavas ģimnāzijā vēlējās iestāties Kara skolā, taču tas neizdevās. 1912. gada sākumā uzsāka tālbraucēja jūrnieka gaitas. Pirmais pasaules karš viņu pārsteidza Vidusjūrā un A.Krūmiņš nekavējoties caur Balkāniem ieradās Krievijā, kur brīvprātīgi iestājās armijā kā savvaļnieks. Iestājās 3. Kijevas praporščiku skolā, kuru absolvēja 1915. gada nogalē. Devās uz Rīgas fronti un 7. decembrī viņu iecēla par jaunāko virsnieku 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 1. rotā. Kaujā pie Ķekavas 1916. gada 8. martā bija jaunā virsnieka pirmā un pēdējā kauja. Pēc vācu 1. aizsardzības līnijas ieņemšanas rotas komandieris viņam un apm. 15 karavīriem pavēlēja iznīcināt atsevišķi izvietotu pretinieka nocietinājumu. Strēlnieki jaunā praporščika vadībā prasmīgi izmantojot rokas granātas uzdevumu izpildīja. Virzoties uz priekšu A.Krūmiņš ar saviem vīriem pievienojās rotai un nostiprinājās vācu 3. līnijas ierakumos. Pēcpusdienā sākās vācu uzbrukums, kuru atvairot, A.Krūmiņš krita. Pēc nāves apbalvots ar IV šķiras Sv.Vladimira ordeni.
Literatūra un avoti par šo tēmu
- Kaktiņš J. Varoņu sejas. - Rīga, 1930. 28.-30. lpp.
- Hartmanis Jānis. Aizmirstie karavīri : Latviešu strēlnieki Ķekavas kaujā. - Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmija: Rīga, 2009. 114 lpp. ISBN 978-9984-39-870-9
