Atšķirības starp "Kuļikovas kauja" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Kuļikovas kauja''' jeb '''kauja pie Kuļikovas''' - 1380. gada 8. septembrī Kuļikovas stepē netālu no Donas upes notikusi kauja starp Zelta ordas hanu Tohtamišu un tā vasaļiem, Maskavas-Vladimiras lielkņazu Dmitriju (tam karavīrus deva 30 Krievzemes pilsētas, no kurām lielākās Maskava, Vladimira, Suzdaļa, Brjanska, Pleskava, daļēji arī Smoļenska) no vienas puses, un uzurpatoru, sevi par hanu pašpasludinājušo (nebūdams čingizīds, viņš nevarēja ''de iure'' būt hans) Krimas vietvaldi, tumenbaši Mamaju un tā vasaļiem/sabiedrotajiem - polovci, Volgas bulgāri, dženovieši, armēņi, osetīni, čerkesi, Rjazaņas kņaziste, Lietuvas lielkņaziste (tai pakļautās senkrievu ciltis: polockieši, kijevieši, volīnieši, galīcieši) - no otras puses.
+
'''Kuļikovas kauja''' jeb '''kauja pie Kuļikovas''' (kr. ''Куликовская битва'') - 1380. gada 8.(21.) septembrī Kuļikovas stepē netālu no Donas upes notikusi kauja starp Zelta ordas hanu Tohtamiša vasaļiem, Maskavas-Vladimiras lielkņazu Dmitriju (tā vasaļiem Belozerskas, Jaroslavļas un Rostovas kņazi ar saviem pulkiem), Serpuhovas kņazu Vladimiru, Suzdaļas lielkņazisti un Smoļenskas lielkņazisti no vienas puses, un uzurpatoru, sevi par hanu pašpasludinājušo (nebūdams čingizīds, viņš nevarēja ''de iure'' būt hans) Krimas vietvaldi, tumenbaši Mamaju un tā vasaļiem/sabiedrotajiem - polovci, Volgas bulgāri, dženovieši, armēņi, osetīni, čerkesi, Rjazaņas kņaziste, Lietuvas lielkņaziste (tai pakļautās senkrievu ciltis: polockieši, kijevieši, volīnieši, galīcieši) - no otras puses.
  
 
Konfliktā neitrālas palika un neiesaistījās Novgoroda, kā arī Ņižņinovgorodas un Tveras kņazistes.
 
Konfliktā neitrālas palika un neiesaistījās Novgoroda, kā arī Ņižņinovgorodas un Tveras kņazistes.

Versija, kas saglabāta 2015. gada 15. augusts, plkst. 07.59

Kuļikovas kauja jeb kauja pie Kuļikovas (kr. Куликовская битва) - 1380. gada 8.(21.) septembrī Kuļikovas stepē netālu no Donas upes notikusi kauja starp Zelta ordas hanu Tohtamiša vasaļiem, Maskavas-Vladimiras lielkņazu Dmitriju (tā vasaļiem Belozerskas, Jaroslavļas un Rostovas kņazi ar saviem pulkiem), Serpuhovas kņazu Vladimiru, Suzdaļas lielkņazisti un Smoļenskas lielkņazisti no vienas puses, un uzurpatoru, sevi par hanu pašpasludinājušo (nebūdams čingizīds, viņš nevarēja de iure būt hans) Krimas vietvaldi, tumenbaši Mamaju un tā vasaļiem/sabiedrotajiem - polovci, Volgas bulgāri, dženovieši, armēņi, osetīni, čerkesi, Rjazaņas kņaziste, Lietuvas lielkņaziste (tai pakļautās senkrievu ciltis: polockieši, kijevieši, volīnieši, galīcieši) - no otras puses.

Konfliktā neitrālas palika un neiesaistījās Novgoroda, kā arī Ņižņinovgorodas un Tveras kņazistes.

Uzurpators kaujā tika sakauts, vēlāk paša līdzgaitnieku nogalināts, bet tronī kāpa likumīgais hans Tohtamišs.

Resursi internetā par šo tēmu