Atšķirības starp "Kuļikovas kauja" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kuļikovas kauja''' jeb '''kauja pie Kuļikovas''' (kr. ''Куликовская битва'') - 1380. gada 8.(21.) septembrī Kuļikovas stepē netālu no Donas upes notikusi kauja starp Zelta ordas hanu Tohtamiša vasaļiem | + | '''Kuļikovas kauja''' jeb '''kauja pie Kuļikovas''' (kr. ''Куликовская битва'') - 1380. gada 8.(21.) septembrī Kuļikovas stepē netālu no Donas upes notikusi kauja starp Zelta ordas hanu Tohtamiša vasaļiem no vienas puses, un uzurpatoru, sevi par hanu pašpasludinājušo (nebūdams čingizīds, viņš nevarēja ''de iure'' būt hans) Krimas vietvaldi, tumenbaši Mamaju un tā vasaļiem/sabiedrotajiem no otras puses. Uzurpators kaujā tika sakauts, vēlāk paša līdzgaitnieku nogalināts, bet tronī kāpa likumīgais hans Tohtamišs. |
| + | |||
| + | '''Pretinieki:''' | ||
| + | * Maskavas-Vladimiras lielkņazs Dmitrijs (un tā vasaļi Belozerskas, Jaroslavļas, Rostovas, Pleskavas un Perejaslavļas kņazi ar saviem pulkiem), Serpuhovas kņazs Vladimirs, Suzdaļas lielkņazistes un Smoļenskas lielkņazistes pulki. | ||
| + | * Mamaja Krimas [[tumens]], polovci, Volgas bulgāri, dženovieši, armēņi, osetīni, čerkesi, Rjazaņas kņazistes pulki. Mamaja sabiedrotās Lietuvas lielkņazistes pulki (polockieši, kijevieši, volīnieši, galīcieši) nokavēja, un ieradās dienu pēc kaujas. | ||
Konfliktā neitrālas palika un neiesaistījās Novgoroda, kā arī Ņižņinovgorodas un Tveras kņazistes. | Konfliktā neitrālas palika un neiesaistījās Novgoroda, kā arī Ņižņinovgorodas un Tveras kņazistes. | ||
| − | |||
| − | |||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 15. augusts, plkst. 08.07
Kuļikovas kauja jeb kauja pie Kuļikovas (kr. Куликовская битва) - 1380. gada 8.(21.) septembrī Kuļikovas stepē netālu no Donas upes notikusi kauja starp Zelta ordas hanu Tohtamiša vasaļiem no vienas puses, un uzurpatoru, sevi par hanu pašpasludinājušo (nebūdams čingizīds, viņš nevarēja de iure būt hans) Krimas vietvaldi, tumenbaši Mamaju un tā vasaļiem/sabiedrotajiem no otras puses. Uzurpators kaujā tika sakauts, vēlāk paša līdzgaitnieku nogalināts, bet tronī kāpa likumīgais hans Tohtamišs.
Pretinieki:
- Maskavas-Vladimiras lielkņazs Dmitrijs (un tā vasaļi Belozerskas, Jaroslavļas, Rostovas, Pleskavas un Perejaslavļas kņazi ar saviem pulkiem), Serpuhovas kņazs Vladimirs, Suzdaļas lielkņazistes un Smoļenskas lielkņazistes pulki.
- Mamaja Krimas tumens, polovci, Volgas bulgāri, dženovieši, armēņi, osetīni, čerkesi, Rjazaņas kņazistes pulki. Mamaja sabiedrotās Lietuvas lielkņazistes pulki (polockieši, kijevieši, volīnieši, galīcieši) nokavēja, un ieradās dienu pēc kaujas.
Konfliktā neitrālas palika un neiesaistījās Novgoroda, kā arī Ņižņinovgorodas un Tveras kņazistes.
