Atšķirības starp "Lametrī Žiljēns Ofrē de" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Žiljēns Ofrē de Lametrī''' (1709.-1751.) - filosofs, ārsts. | '''Žiljēns Ofrē de Lametrī''' (1709.-1751.) - filosofs, ārsts. | ||
| − | Lametrī mācības pamatā ir [[Dekarts Renē|Dekarta]] fizika un [[Loks Džons|Loka]] [[sensuālisms]]. Atzina materiālu substanci, kurai piemīt izplatība, iekšēja aktivitāte un sajušana. Matērijas formas izpaužas kā organiskā valsts, augu valsts un dzīvnieku valsts (pie dzīvniekiem pieskaitot arī cilvēku), starp kurām neesot kvalitatīvu atšķirību. Noliedza domāšanas vispārīgumu - domāšana esot tikai cilvēka īpašība un aplūkojama kā matērijas sarežģītas organizācijas rezultāts. Domāšanas spējas esot uz sajūtu un atminas pamata radušos priekšstatu salīdzināšana un kombinēšana. Par vēsturiskās attistības galvenajiem cēloniem uzskatīja izglītības izplatišanos un izcilu personību darbību. Savos politiskajos uzskatos bija [[Apgaismotais absolūtisms|apgaismotā absolūtisma]] piekritējs. Reliģijas jautājumos pats bija ateists, taču uzskatīja, ka neizglītotajai tautas masai reliģija ir nepieciešama. Zināmākie darbi: "Cilvēks - mašīna" (1747.), "Epikūra sistēma" (1750.). | + | Lametrī mācības pamatā ir [[Dekarts Renē|Dekarta]] fizika un [[Loks Džons|Loka]] [[sensuālisms]]. Atzina materiālu substanci, kurai piemīt izplatība, iekšēja aktivitāte un sajušana. Matērijas formas izpaužas kā organiskā valsts, augu valsts un dzīvnieku valsts (pie dzīvniekiem pieskaitot arī cilvēku), starp kurām neesot kvalitatīvu atšķirību. Noliedza domāšanas vispārīgumu - domāšana esot tikai cilvēka īpašība un aplūkojama kā matērijas sarežģītas organizācijas rezultāts. Domāšanas spējas esot uz sajūtu un atminas pamata radušos priekšstatu salīdzināšana un kombinēšana. Par vēsturiskās attistības galvenajiem cēloniem uzskatīja izglītības izplatišanos un izcilu personību darbību. Savos politiskajos uzskatos bija [[Apgaismotais absolūtisms|apgaismotā absolūtisma]] piekritējs. Reliģijas jautājumos pats bija ateists, taču uzskatīja, ka neizglītotajai tautas masai reliģija ir nepieciešama. Zināmākie darbi: "Cilvēks - mašīna" (1747.), "Epikūra sistēma" (1750.).<ref>1746. gadā Francijas parlaments pieņēma lēmumu [[Didro Denī|D.Didro]] ”Filosofisko domu” un Lametrī traktāta „Dabīgā dvēseles vēsture” publisku sadedzināšanu. Tāds pat liktenis sagaidīja arī „Cilvēks- mašīna”.</ref> |
| − | |||
| − | ref>1746. gadā Francijas parlaments pieņēma lēmumu [[Didro Denī|D.Didro]] ”Filosofisko domu” un Lametrī traktāta „Dabīgā dvēseles vēsture” publisku sadedzināšanu. Tāds pat liktenis sagaidīja arī „Cilvēks- mašīna”.</ref> | ||
==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 16. decembris, plkst. 11.36
Žiljēns Ofrē de Lametrī (1709.-1751.) - filosofs, ārsts.
Lametrī mācības pamatā ir Dekarta fizika un Loka sensuālisms. Atzina materiālu substanci, kurai piemīt izplatība, iekšēja aktivitāte un sajušana. Matērijas formas izpaužas kā organiskā valsts, augu valsts un dzīvnieku valsts (pie dzīvniekiem pieskaitot arī cilvēku), starp kurām neesot kvalitatīvu atšķirību. Noliedza domāšanas vispārīgumu - domāšana esot tikai cilvēka īpašība un aplūkojama kā matērijas sarežģītas organizācijas rezultāts. Domāšanas spējas esot uz sajūtu un atminas pamata radušos priekšstatu salīdzināšana un kombinēšana. Par vēsturiskās attistības galvenajiem cēloniem uzskatīja izglītības izplatišanos un izcilu personību darbību. Savos politiskajos uzskatos bija apgaismotā absolūtisma piekritējs. Reliģijas jautājumos pats bija ateists, taču uzskatīja, ka neizglītotajai tautas masai reliģija ir nepieciešama. Zināmākie darbi: "Cilvēks - mašīna" (1747.), "Epikūra sistēma" (1750.).[1]
Atsauces un paskaidrojumi
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 229. lpp.
