Atšķirības starp "Lametrī Žiljēns Ofrē de" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls: | + | [[Attēls:La_Mettrie.jpg|right|thumb|200px|]] |
| − | '''Žiljēns Ofrē de Lametrī''' (1709.-1751.) - filosofs, ārsts. | + | '''Žiljēns Ofrē de Lametrī''' (''La Mettrie, Julien Offroy de'', 1709.-1751.) - filosofs, ārsts. |
| − | Lametrī mācības pamatā ir [[Dekarts Renē|Dekarta]] fizika un [[Loks Džons|Loka]] [[sensuālisms]]. Atzina materiālu substanci, kurai piemīt izplatība, iekšēja aktivitāte un sajušana. Matērijas formas izpaužas kā organiskā valsts, augu valsts un dzīvnieku valsts (pie dzīvniekiem pieskaitot arī cilvēku), starp kurām neesot kvalitatīvu atšķirību. Noliedza domāšanas vispārīgumu - domāšana esot tikai cilvēka īpašība un aplūkojama kā matērijas sarežģītas organizācijas rezultāts. Domāšanas spējas esot uz sajūtu un atminas pamata radušos priekšstatu salīdzināšana un kombinēšana. Par vēsturiskās attistības galvenajiem cēloniem uzskatīja izglītības izplatišanos un izcilu personību darbību. Savos politiskajos uzskatos bija [[Apgaismotais absolūtisms|apgaismotā absolūtisma]] piekritējs. Reliģijas jautājumos pats bija ateists, taču uzskatīja, ka neizglītotajai tautas masai reliģija ir nepieciešama. | + | Dzimis 1709. gada 25. decembrī Senmalo, [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]]. Protestants ([[Jansenisms|jansenists]]). Studējis teoloģiju Parīzē. 1733. gadā pametis teoloģijas studijas un devies uz Leideni studēt medicīnu. Strādājis kā ķirurgs Parīzē, karaliskās gvardes pulka ārsts. 1746. gadā emigrējis<ref>1746. gadā Francijas parlaments pieņēma lēmumu [[Didro Denī|D.Didro]] ”Filosofisko domu” un Lametrī traktāta „Dabīgā dvēseles vēsture” (''Histoire naturelle de l"âme'', 1745.) publisku sadedzināšanu. Tāds pat liktenis sagaidīja arī „Cilvēks- mašīna”.</ref> uz Nīderlandi. 1748. gadā iekārtojies darbā par literātu Berlīnē, Fridriha II galmā. Miris Berlīnē 1751. gada 11. novembrī. |
| + | |||
| + | Lametrī mācības pamatā ir [[Dekarts Renē|Dekarta]] fizika un [[Loks Džons|Loka]] [[sensuālisms]]. Atzina materiālu substanci, kurai piemīt izplatība, iekšēja aktivitāte un sajušana. Matērijas formas izpaužas kā organiskā valsts, augu valsts un dzīvnieku valsts (pie dzīvniekiem pieskaitot arī cilvēku), starp kurām neesot kvalitatīvu atšķirību. Noliedza domāšanas vispārīgumu - domāšana esot tikai cilvēka īpašība un aplūkojama kā matērijas sarežģītas organizācijas rezultāts. Domāšanas spējas esot uz sajūtu un atminas pamata radušos priekšstatu salīdzināšana un kombinēšana. Par vēsturiskās attistības galvenajiem cēloniem uzskatīja izglītības izplatišanos un izcilu personību darbību. Savos politiskajos uzskatos bija [[Apgaismotais absolūtisms|apgaismotā absolūtisma]] piekritējs. Reliģijas jautājumos pats bija ateists, taču uzskatīja, ka neizglītotajai tautas masai reliģija ir nepieciešama. Sarakstījis: „Dabīgā dvēseles vēsture” (''Histoire naturelle de l"âme'', 1745.), "Cilvēks - mašīna" (''L"Homme machine'', 1747., anonīmi drukāts Nīderlandē), "Pret Seneku jeb pārspriedumi par laimi" (''Anti-Senèque, ou Discours sur bonheur'', 1748.), "Epikūra sistēma" (''Système d"Epicure'', 1751.) u.c. | ||
==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ||
| 11. rindiņa: | 13. rindiņa: | ||
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 229. lpp. | * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 229. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Ламетри Ж.О. Сочинения. - Москва, 1983 | ||
| + | * Ламетри Ж. Человек-машина. - Литература: Минск, 1998, - 704 с. ISBN 985-437-515-3 | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://www.krugosvet.ru/enc/gumanitarnye_nauki/filosofiya/LAMETRI_ZHYULEN_OFRE.html Жюльен Офре Де Ламетри - Онлайн Энциклопедия «Кругосвет»] | ||
| + | * [http://mirslovarei.com/content_fil/ZHJULEN-OFRE-DE-LAMETRI-1709-1751-12764.html Жюльен Офре Де Ламетри (1709-1751) - Мир словарей] | ||
| + | * [http://www.gumer.info/bogoslov_Buks/Philos/FilosPers/54.php Ламетри. // Блинников Л.В. Краткий словарь философских персоналий.] | ||
[[Kategorija:L]] | [[Kategorija:L]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 16. decembris, plkst. 13.02
Žiljēns Ofrē de Lametrī (La Mettrie, Julien Offroy de, 1709.-1751.) - filosofs, ārsts.
Dzimis 1709. gada 25. decembrī Senmalo, Francijas karalistē. Protestants (jansenists). Studējis teoloģiju Parīzē. 1733. gadā pametis teoloģijas studijas un devies uz Leideni studēt medicīnu. Strādājis kā ķirurgs Parīzē, karaliskās gvardes pulka ārsts. 1746. gadā emigrējis[1] uz Nīderlandi. 1748. gadā iekārtojies darbā par literātu Berlīnē, Fridriha II galmā. Miris Berlīnē 1751. gada 11. novembrī.
Lametrī mācības pamatā ir Dekarta fizika un Loka sensuālisms. Atzina materiālu substanci, kurai piemīt izplatība, iekšēja aktivitāte un sajušana. Matērijas formas izpaužas kā organiskā valsts, augu valsts un dzīvnieku valsts (pie dzīvniekiem pieskaitot arī cilvēku), starp kurām neesot kvalitatīvu atšķirību. Noliedza domāšanas vispārīgumu - domāšana esot tikai cilvēka īpašība un aplūkojama kā matērijas sarežģītas organizācijas rezultāts. Domāšanas spējas esot uz sajūtu un atminas pamata radušos priekšstatu salīdzināšana un kombinēšana. Par vēsturiskās attistības galvenajiem cēloniem uzskatīja izglītības izplatišanos un izcilu personību darbību. Savos politiskajos uzskatos bija apgaismotā absolūtisma piekritējs. Reliģijas jautājumos pats bija ateists, taču uzskatīja, ka neizglītotajai tautas masai reliģija ir nepieciešama. Sarakstījis: „Dabīgā dvēseles vēsture” (Histoire naturelle de l"âme, 1745.), "Cilvēks - mašīna" (L"Homme machine, 1747., anonīmi drukāts Nīderlandē), "Pret Seneku jeb pārspriedumi par laimi" (Anti-Senèque, ou Discours sur bonheur, 1748.), "Epikūra sistēma" (Système d"Epicure, 1751.) u.c.
Atsauces un paskaidrojumi
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 229. lpp.
- Ламетри Ж.О. Сочинения. - Москва, 1983
- Ламетри Ж. Человек-машина. - Литература: Минск, 1998, - 704 с. ISBN 985-437-515-3
