Atšķirības starp "Latvijas vācbaltu zemessargi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
 
(64 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Latvijas baltvācu zemessargi''' - [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] vienības, kas pēc [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] 12. jūlijā pārgāja [[Ulmanis Kārlis|K.Ulmaņa]] vadītās Pagaidu valdības pakļautībā, iekļaujoties pēc Cēsu kaujām izveidotajā Latvijas armijā. Par komandieri iecēla britu pulkvežleitnantu [[Aleksanders Harolds |H.Aleksanderu]]. 6. jūlijā šīs daļas tika pārdēvētas par "Latvijas baltvācu zemessargiem" - 4700 vīri (5,7% no Latvijas armijas) - un 8. septembrī pārdislocētas uz [[Latgales fronte|Latgales fronti]]. Cīņās Latgalē ar [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] krita 11 virsnieki, 128 kareivji un instruktori, 8 virsnieki un 30 kareivji un instruktori apbalvoti ar [[LkO]]. 1920. gada 1. aprīlī ''Latvijas baltvācu zemessargus'' pārdēvēja par 13. Tukuma kājnieku pulku un iekļāva Latvijas armijas Kurzemes divīzijā.
+
[[Attēls:Tukuma_pulka_emblema.png‎|right|thumb|200px|]]
 +
'''Latvijas vācu zemessargu brigāde''' - [[Latvijas armija]]s vienība ([[brigāde]], ~4700 vīri) [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības kara]] laikā, nokomplektēta no etniskajiem [[vācbaltieši]]em, izveidota 1919. gada 6. jūlijā (īstenībā pavēle izdota ar atpakaļejošu datumu augustā) Tukuma apkaimē no izformētajām [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] vācbaltiešu vienībām, kas pēc [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] 1919. gada 12. jūlijā pārgāja [[Ulmanis Kārlis|K.Ulmaņa]] vadītās [[Latvijas Republikas Pagaidu valdība|Ministru kabineta]] pakļautībā. Komandieris [[majors]] [[Aleksanders Harolds|H.Aleksanders]] (par tā vietnieku pavēlnieka statusā tika iecelts [[kontradmirālis]] [[barons]] [[Taube Georgs fon|fon Taube]], bet pēc 12.1919.- 01.04.1920. barons [[Rādens Volferts Gerhards fon|Rādens]]).
 +
Pēc vienības izveidošanas tajā ietilpa:
 +
* [[Manteifela bataljons]] (bij. [[Baltijas landesvēra 1. Baltu pulks|1. Baltu pulks]])
 +
* [[Hāna bataljons]] (bij. [[Baltijas landesvēra 2. Baltu pulks|2. Baltu pulks]]; majors [[Hāns Karls Rihards Aleksandrs fon|K. fon Hāns]], 17.07.1919.-01.04.1920.)
 +
* [[Barta bataljons]] (bij. [[Baltijas landesvēra 3. Baltu pulks|3. Baltu pulks]]; komandieris H.Barts, 11.07.1919.-01.04.1920.)
 +
* [[Engelharta eskadrons]] (majors barons [[Engelharts Vilhelms fon|V.Engelharts]])
 +
* Štromberga sapieru nodaļa (majors barons [[Štrombergs Aleksandrs Voldemārs fon|A.V. fon Štrombergs]], 07.-09.1919.)
 +
* lidotāju nodaļa
 +
* automobiļu nodaļa
 +
* saimniecības rota
 +
sanitārais transports un lazarete, vezumnieki un etapa nodaļas, intendantūra. 5000 vīru (3700 kaujassastāvā), 11 lielgabali, 106 automātiskie ieroči, 3 mīnmetēji.
 +
 
 +
Jau jūlija beigās vienības sāka pārdislocēt uz Latgales fronti, līdz 8. septembrī visi zemessargi atradās tur. Politisku un taktisku iemeslu dēļ vācbaltu vienības sūtīja uz grūtākajiem frontes posmiem (izšķiroša bija Latvijas vācbaltu zemessargu loma Latgales atbrīvošanas lielākajās kaujās, atbrīvojot Rēzekni). Šajās cīņās Latgalē ar [[LSPR armija|Sarkano armiju]] krita 11 virsnieki, 128 kareivji un instruktori, 8 virsnieki un 30 kareivji un instruktori apbalvoti ar [[LkO]]. 1920. gada 1. aprīlī ''Latvijas vācbaltiešu zemessargus'' pārdēvēja par [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulku]] un iekļāva Latvijas armijas [[Kurzemes divīzija|Kurzemes divīzijā]]. Tika publicēti jauni noteikumi par zemessargu dienesta pakāpju apzīmējumiem, saskaņā ar kuriem nodaļu virsnieku zemākā pakāpe bija [[praporščiks]], tad [[kornets]], [[ritmeistars]], [[majors]], komandieris un pavēlnieks. Daudzus vācbaltiešus, pateicoties to labajai izglītībai, pārcēla dienēt [[Latvijas armijas 1. bruņotais divizions|Bruņotajā divizionā]] vai artilērijas vienībās.
 +
 
 +
===  ===
 +
<center><gallery>
 +
Attēls:Kolonel_Alexander.jpg|pulkvedis H. Aleksanders
 +
Attēls:Kornett_Graf_Minenwerfer_Kompanie_in_Jakobstadt.jpg|mīnmetēju rota Jēkabpilī
 +
Attēls:Pontonbrucke_zwischen_Kreuzburg_und_Jakobstadt.jpg|pie Krustpils
 +
Attēls:Funkenstation_Lievenhof.jpg|radiostacija Līvānos
 +
Attēls:Minenwerfer_Kompanie_Stellung_an_der_Naradka.jpg|pie Narodkas
 +
Attēls:Offiziers.jpg|virsnieki atpūtā
 +
Attēls:Minenwerfer.jpg|mīnmetējs
 +
Attēls:Schlittenkolonne_01_1920.jpg|kolonna ceļā uz fronti
 +
Attēls:Rittmeister_Binkau.jpg|[[ritmeisters]] [[Binkavs Hanss|H. Binkavs]]
 +
Attēls:Gefangener_Rotgardisten_01_1920.jpg|sagūstītie sarkanarmieši
 +
Attēls:Feldgeschutz_02_1920.jpg|lauka lielgabals
 +
Attēls:Landeswehr_Batterie_1920.jpg|baterija
 +
Attēls:Landeswehr_Batterie_1920_a.jpg|baterija pozīcijās
 +
Attēls:Offizier_in_Rosanowskaja_1920.jpg|virsnieki atpūtā
 +
Attēls:Bahnhof_Rosanowskaja_1920.jpg|Rosanovska (Rozenova)
 +
Attēls:Vacu zemessargi.jpg|
 +
Attēls:Minenwerfer_1920.jpg|mīnmetējnieki
 +
Attēls:Lettisches_Batterie_auf_dem_Vormarsch_01_1920.jpg|latviešu artilēristi
 +
Attēls:Lettisches_Batterie_01_1920.jpg|latviešu artilēristi
 +
Attēls:Deutschbalten_landeswehr_1.jpg|Virsnieku grupa, 21.01.1920.
 +
Attēls:Deutschbalten_landeswehr_2.jpg|Virsnieku grupa, 1920.
 +
Attēls:Deutschbalten_landeswehr_3.jpg|Virsnieku grupa, 01.1920.
 +
Attēls:Harold_Alexander_un_virsnieki_03-1920.jpg|Virsnieku grupa, 03.1920.
 +
Attēls:Engelharta_jatnieki_1920.jpg|kavalēristi Latgalē, 1920.
 +
Attēls:Brunotais_divizions_ierindnieks.jpg|ierindnieks
 +
Attēls:Jefreitors.jpg|dižkareivis
 +
Attēls:Zemessargi 1920.jpg|
 +
Attēls:Talent.jpg|Zilupe, 1920. g.
 +
Attēls:LNK_dalibnieka_aplieciba.jpg|LNK dalībnieka apliecība
 +
Attēls:LNK_pieminas_medalas_aplieciba.jpg|LNK piemiņas medaļas apliecība
 +
</gallery></center>
 +
 
 +
==== Literatūra par šo tēmu ====
 +
 
 +
* Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 200.-201. lpp. ISBN 9984-00-395-7
  
 
[[Kategorija:Latvijas zemessardze]]
 
[[Kategorija:Latvijas zemessardze]]
 
[[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]]
 
[[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]]
 +
[[Kategorija:Latvijas armijas vienības]]

Pašreizējā versija, 2023. gada 8. marts, plkst. 16.34

Tukuma pulka emblema.png

Latvijas vācu zemessargu brigāde - Latvijas armijas vienība (brigāde, ~4700 vīri) Neatkarības kara laikā, nokomplektēta no etniskajiem vācbaltiešiem, izveidota 1919. gada 6. jūlijā (īstenībā pavēle izdota ar atpakaļejošu datumu augustā) Tukuma apkaimē no izformētajām Latvijas zemessardzes vācbaltiešu vienībām, kas pēc Strazdumuižas pamiera 1919. gada 12. jūlijā pārgāja K.Ulmaņa vadītās Ministru kabineta pakļautībā. Komandieris majors H.Aleksanders (par tā vietnieku pavēlnieka statusā tika iecelts kontradmirālis barons fon Taube, bet pēc 12.1919.- 01.04.1920. barons Rādens). Pēc vienības izveidošanas tajā ietilpa:

sanitārais transports un lazarete, vezumnieki un etapa nodaļas, intendantūra. 5000 vīru (3700 kaujassastāvā), 11 lielgabali, 106 automātiskie ieroči, 3 mīnmetēji.

Jau jūlija beigās vienības sāka pārdislocēt uz Latgales fronti, līdz 8. septembrī visi zemessargi atradās tur. Politisku un taktisku iemeslu dēļ vācbaltu vienības sūtīja uz grūtākajiem frontes posmiem (izšķiroša bija Latvijas vācbaltu zemessargu loma Latgales atbrīvošanas lielākajās kaujās, atbrīvojot Rēzekni). Šajās cīņās Latgalē ar Sarkano armiju krita 11 virsnieki, 128 kareivji un instruktori, 8 virsnieki un 30 kareivji un instruktori apbalvoti ar LkO. 1920. gada 1. aprīlī Latvijas vācbaltiešu zemessargus pārdēvēja par 13. Tukuma kājnieku pulku un iekļāva Latvijas armijas Kurzemes divīzijā. Tika publicēti jauni noteikumi par zemessargu dienesta pakāpju apzīmējumiem, saskaņā ar kuriem nodaļu virsnieku zemākā pakāpe bija praporščiks, tad kornets, ritmeistars, majors, komandieris un pavēlnieks. Daudzus vācbaltiešus, pateicoties to labajai izglītībai, pārcēla dienēt Bruņotajā divizionā vai artilērijas vienībās.

  • pulkvedis H. Aleksanders

  • mīnmetēju rota Jēkabpilī

  • pie Krustpils

  • radiostacija Līvānos

  • pie Narodkas

  • virsnieki atpūtā

  • mīnmetējs

  • kolonna ceļā uz fronti

  • sagūstītie sarkanarmieši

  • lauka lielgabals

  • baterija

  • baterija pozīcijās

  • virsnieki atpūtā

  • Rosanovska (Rozenova)

  • Vacu zemessargi.jpg

  • mīnmetējnieki

  • latviešu artilēristi

  • latviešu artilēristi

  • Virsnieku grupa, 21.01.1920.

  • Virsnieku grupa, 1920.

  • Virsnieku grupa, 01.1920.

  • Virsnieku grupa, 03.1920.

  • kavalēristi Latgalē, 1920.

  • ierindnieks

  • dižkareivis

  • Zemessargi 1920.jpg

  • Zilupe, 1920. g.

  • LNK dalībnieka apliecība

  • LNK piemiņas medaļas apliecība

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 200.-201. lpp. ISBN 9984-00-395-7
Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Latvijas_vācbaltu_zemessargi&oldid=73662"