Atšķirības starp "Lesten" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Sākotnēji Lestenes zemes piederēja pie [[Jaunpils muiža]]s. 1669. gadā tā tika atdalīta no [[Rekes|fon der Reku]] īpašumiem kā līgavas pūrs un kopš tā laika bija [[Firksi|fon Firksu]] dzimtas valdījumā. XX gs. sākumā Lestenes muiža bija plaši zināma ar savu zivju audzētavu, kas bija viena no modernākajām Baltijas provincēs. | Sākotnēji Lestenes zemes piederēja pie [[Jaunpils muiža]]s. 1669. gadā tā tika atdalīta no [[Rekes|fon der Reku]] īpašumiem kā līgavas pūrs un kopš tā laika bija [[Firksi|fon Firksu]] dzimtas valdījumā. XX gs. sākumā Lestenes muiža bija plaši zināma ar savu zivju audzētavu, kas bija viena no modernākajām Baltijas provincēs. | ||
| − | 1919. gada 16. janvārī [[LSPR]] varas iestādes izdeva lēmumu par muižu nacionalizāciju. 1920. gadā lielsaimniecību nacionalizācija [[Agrārreforma Latvijā|tika veikta otru reizi]], zeme sadalīta jaunsaimniecībās. 1934. gadā kungu māju ieguva Latvijas armijas ģenerālis [[Hartmanis Mārtiņš|M.ārtiņš Hartmanis]], bet pēc 2. pasaules kara ēkā ierīkoja skolu. | + | 1919. gada 16. janvārī [[LSPR]] varas iestādes izdeva lēmumu par muižu nacionalizāciju. 1920. gadā lielsaimniecību nacionalizācija [[Agrārreforma Latvijā|tika veikta otru reizi]], zeme sadalīta jaunsaimniecībās. 1934. gadā kungu māju ieguva Latvijas armijas ģenerālis [[Hartmanis Mārtiņš|M.ārtiņš Hartmanis]], bet pēc 2. pasaules kara ēkā ierīkoja skolu. No muižas parka pēc nacionalizācijas maz kas saglabājās, taču vēl mūsdienās tur sastopami vismaz 16 eksotisku sugu koku un krūmu stādījumi (t.sk. Eiropas lapegle, Amūras korķa koks). |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 8. augusts, plkst. 13.17
Lesten (latv. Lestene) - muiža Tukuma apriņķī, Lestenes pagastā.
Sākotnēji Lestenes zemes piederēja pie Jaunpils muižas. 1669. gadā tā tika atdalīta no fon der Reku īpašumiem kā līgavas pūrs un kopš tā laika bija fon Firksu dzimtas valdījumā. XX gs. sākumā Lestenes muiža bija plaši zināma ar savu zivju audzētavu, kas bija viena no modernākajām Baltijas provincēs.
1919. gada 16. janvārī LSPR varas iestādes izdeva lēmumu par muižu nacionalizāciju. 1920. gadā lielsaimniecību nacionalizācija tika veikta otru reizi, zeme sadalīta jaunsaimniecībās. 1934. gadā kungu māju ieguva Latvijas armijas ģenerālis M.ārtiņš Hartmanis, bet pēc 2. pasaules kara ēkā ierīkoja skolu. No muižas parka pēc nacionalizācijas maz kas saglabājās, taču vēl mūsdienās tur sastopami vismaz 16 eksotisku sugu koku un krūmu stādījumi (t.sk. Eiropas lapegle, Amūras korķa koks).
Literatūra par šo tēmu
- Ozola Agrita. Muižu stāsti : izstādes katalogs. - Tukuma muzejs: Tukums, 2009., 126.-133. lpp. ISBN 978-0034-8036-1-1
