Atšķirības starp "Lielgabals" versijām
m |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Lielgabals''' - uz šaujampulveri bāzētās [[artilērija]]s ierocis ar garu stobru (40-80 kalibri), lielu šāviņa izlidošanas ātrumu (virs 700 m/sek) un pārspēj citus artilērijas ieročus pēc šaušanas tāluma. Šaušanas distances lielā mēra ir atkarīgas no stobra garuma un kalibra. Lielgabali izmantoti gan [[fortifikācija]]s būvju aizsardzībai, kan kā [[Karakuģis|karakuģu]], [[Bruņuvilciens|bruņuvilcienu]], [[Tanks|tanku]] bruņojums (visjaunākajos laikos arī kaujas lidmašīnu bruņojumā), kā arī uz braucošas platformas, t.s. pašgājējlielgabli. | + | '''Lielgabals''' (kr. ''пушка'') - uz šaujampulveri bāzētās [[artilērija]]s ierocis ar garu stobru (40-80 kalibri), lielu šāviņa izlidošanas ātrumu (virs 700 m/sek), paredzēts šaušanai pa horizontāli ar minimālu loku, un pārspēj citus artilērijas ieročus pēc šaušanas tāluma. Šaušanas distances lielā mēra ir atkarīgas no stobra garuma un kalibra. Viduslaiku lielgabali būtībā bija gigantiskas [[bombarda]]s, [[mortīra]]s ar pagarinātu stobru, kas šāva 6-20 [[puds|pudu]] lodes. XVII gs. avotos , bombardām un mortīrām palielinoties izmēros, arī tās sāka dēvēt par "lielgabaliem". Lielgabali izmantoti gan [[fortifikācija]]s būvju aizsardzībai, kan kā [[Karakuģis|karakuģu]], [[Bruņuvilciens|bruņuvilcienu]], [[Tanks|tanku]] bruņojums (visjaunākajos laikos arī kaujas lidmašīnu bruņojumā), kā arī uz braucošas platformas, t.s. pašgājējlielgabli. Sarunvalodā par lielgabaliem var tikt dēvēta jebkāda artilērijas iekārta. |
[[Kategorija:Artilērija]] | [[Kategorija:Artilērija]] | ||
Pašreizējā versija, 2014. gada 1. decembris, plkst. 15.32
Lielgabals (kr. пушка) - uz šaujampulveri bāzētās artilērijas ierocis ar garu stobru (40-80 kalibri), lielu šāviņa izlidošanas ātrumu (virs 700 m/sek), paredzēts šaušanai pa horizontāli ar minimālu loku, un pārspēj citus artilērijas ieročus pēc šaušanas tāluma. Šaušanas distances lielā mēra ir atkarīgas no stobra garuma un kalibra. Viduslaiku lielgabali būtībā bija gigantiskas bombardas, mortīras ar pagarinātu stobru, kas šāva 6-20 pudu lodes. XVII gs. avotos , bombardām un mortīrām palielinoties izmēros, arī tās sāka dēvēt par "lielgabaliem". Lielgabali izmantoti gan fortifikācijas būvju aizsardzībai, kan kā karakuģu, bruņuvilcienu, tanku bruņojums (visjaunākajos laikos arī kaujas lidmašīnu bruņojumā), kā arī uz braucošas platformas, t.s. pašgājējlielgabli. Sarunvalodā par lielgabaliem var tikt dēvēta jebkāda artilērijas iekārta.
