Atšķirības starp "Lielmorāvijas valsts" versijām
No ''Vēsture''
m (Jauna lapa: '''Lielmorāvija''' - valstisks veidojums agrajos viduslaikos (IX gs.) Centrāleiropā. Kategorija:Valstis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Lielmorāvija''' - valstisks veidojums [[Viduslaiki|agrajos viduslaikos]] (IX gs.) Centrāleiropā. | '''Lielmorāvija''' - valstisks veidojums [[Viduslaiki|agrajos viduslaikos]] (IX gs.) Centrāleiropā. | ||
| + | |||
| + | Pirmais lielais valstiskais veidojums Centrāleiropā, vēlīnā [[vadonības sabiedrība]]. [[Kņazs|Kņaza]] Moimira laikā (miris ap 846. gadu) morāvieši pieņēma [[Kristietība|kristietību]]. Viņa pēctecis kņazs Rostislavs (846.-970.) realizēja tālejošu politisku aktu, kas atstāja ielu ietekmi uz slāvu cilšu turpmāko attīstību: lai atbrīvotos no Bavārijas franku Baznīcas politiskās ietekmes, vērsās pa tiešo pie [[Romas kūrija]]s, kas turp misijā atsūtīja mūkus Kirilu un Metodiju (kuri vēlāk izveidoja slāvu alfabētu - kirilicu), bet 869. gadā izveidoja atsevišķu Morāvijas arhibīskapiju, kas pakļāvās tikai [[Pāvests|pāvestam]] (par pirmo arhibīskapu kļuva Metodijs). | ||
[[Kategorija:Valstis]] | [[Kategorija:Valstis]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 24. maijs, plkst. 06.21
Lielmorāvija - valstisks veidojums agrajos viduslaikos (IX gs.) Centrāleiropā.
Pirmais lielais valstiskais veidojums Centrāleiropā, vēlīnā vadonības sabiedrība. Kņaza Moimira laikā (miris ap 846. gadu) morāvieši pieņēma kristietību. Viņa pēctecis kņazs Rostislavs (846.-970.) realizēja tālejošu politisku aktu, kas atstāja ielu ietekmi uz slāvu cilšu turpmāko attīstību: lai atbrīvotos no Bavārijas franku Baznīcas politiskās ietekmes, vērsās pa tiešo pie Romas kūrijas, kas turp misijā atsūtīja mūkus Kirilu un Metodiju (kuri vēlāk izveidoja slāvu alfabētu - kirilicu), bet 869. gadā izveidoja atsevišķu Morāvijas arhibīskapiju, kas pakļāvās tikai pāvestam (par pirmo arhibīskapu kļuva Metodijs).
