Atšķirības starp "Lielmorāvijas valsts" versijām

Versija, kas saglabāta 2013. gada 26. maijs, plkst. 08.59

Lielmorāvija (lat. Moravia Magna, an. Great Moravia, vc. Großmähren, Großmährisches Reich, kr. Великая Моравия) - viens no pirmajiem valstiskajiem veidojumiem agrajos viduslaikos (IX gs.) Centrāleiropā. Savos ziedu laikos aptvēra lielu daļu mūsdienu Čehijas, Slovākijas, Austrijas, Ungārijas un Ukrainas teritorijas, Mazpoliju un Silēziju. Pirmais lielais valstiskais veidojums Centrāleiropā, vēlīnā vadonības sabiedrība.

Par kādu nebūt centralizētu valsts pārvaldes aparātu nevarēja būt ne runas, valsts vara balstījās uz kņaza autoritāti, tā tiesībām iekasēt nodevas un pienākumu aizsargāt zemi. Galvaspilsētas kā tādas nebija - kņazs valdīja, atrodoties vienā no savām rezidencēm. Valstiskuma iezīmes morāvu teritorijai - Moravas upes baseins, mūsdienu Čehija, - parādījās kņaza Moimira laikā (miris ap 846. gadu) 831. gadā morāvi pieņēma kristietību. Moimiram mirstot, viņa varu atzina jau visa mūsdienu Čehija un slāvu ciltis ziemeļos no Donavas baseina. Viņa pēctecis kņazs Rostislavs (846.-970.), paplašināja teritoriju un nostiprinājis robežas ar cietokšņu joslu pret Franku valsts ekspansiju, realizēja tālejošu politisku aktu, kas atstāja ielu ietekmi uz slāvu cilšu turpmāko attīstību: lai atbrīvotos no Bavārijas franku Baznīcas politiskās ietekmes, vērsās pa tiešo pie Romas kūrijas, kas turp misijā atsūtīja mūkus Kirilu un Metodiju (Kirils vēlāk izveidoja slāvu alfabētu - kirilicu, Metodijs pārtulkoja Bībeli no grieķu senslāvu valodā), bet 869. gadā izveidoja atsevišķu Morāvijas arhibīskapiju, kas pakļāvās tikai pāvestam (par pirmo arhibīskapu kļuva Metodijs). Kņaza Svjatopolka (870.-894.) laikā Morāvijas valsts robežas tika ievērojami paplašinātas, pakļaujot Vislas augšteces un Tisas baseina ciltis, aktīvi konfliktēja ar Austrumkarolingu karalisti (kuras vasalis nomināli bija). IX-X gs. mijā, ciešot vairākas militāras sakāves sadursmē ar Donavas baseinā ienākušajām ungāru ciltīm, Lielmorāvijas kņazu autoritāte smagi cieta, kas inspirēja separātisma tendences un valsts izjukšanu.

Pēc Lielmorāvijas sabrukuma, tās centrālā daļa nonāca Čehijas valsts pakļautībā.

Skat. arī: lauksaimniecība viduslaikos

Literatūra par šo tēmu

• Jan Dekan. Moravia Magna. Das Grossmährische Reich und seine Kunst. - Hanau, 1983. ISBN 3-7684-1481-7
• Martin Eggers. Das „Großmährische Reich“ Realität oder Fiktion? Eine Neuinterpretation der Quellen zur Geschichte des mittleren Donauraumes im 9. Jahrhundert. // Monographien zur Geschichte des Mittelalters. Bd 40. - Anton Hiersemann: Stuttgart, 1995 - 525 p. ISBN 3-7772-9502-7
• Kirschbaum Stanislav J. A History of Slovakia: The Struggle for Survival. - Palgrave Macmillan, St. Martin's Press: New York, 1995. ISBN 978-0-312-10403-0
• Bowlus Charles R. Franks, Moravians, and Magyars: The Struggle for the Middle Danube, 788-907 (Middle Ages Series). - University of Pennsylvania Press, 1995. ISBN 0-8122-3276-3
• Róna-Tas András. Hungarians and Europe in the early Middle Ages : an introduction to early Hungarian history. - Central European University Press: Budapest/New York, 1999. ISBN 963-9116-48-3

• Санчук Г.Э, Йосеф Пулíк. Великая Моравия, ее историческое и культурное значение. - Наука: Москва, 1985 - 286 c.

Resursi internetā par šo tēmu

• Значение слова "Великоморавская держава" в Большой Советской Энциклопедии
• Великая Моравия // Православная энциклопедия
• Великая Моравия - history-x.ru
• Алимов Д.Е. «Африканский способ производства» в Великой Моравии? (заметки на полях статьи Иво Штефана) // Studia Slavica et Balcanica Petropolitana 2012. № 1 (11). Январь-Июнь (.pdf)