Lielmorāvijas valsts

Lielmorāvija - valstisks veidojums agrajos viduslaikos (IX gs.) Centrāleiropā.

Pirmais lielais valstiskais veidojums Centrāleiropā, vēlīnā vadonības sabiedrība. Kņaza Moimira laikā (miris ap 846. gadu) morāvieši pieņēma kristietību. Viņa pēctecis kņazs Rostislavs (846.-970.) realizēja tālejošu politisku aktu, kas atstāja ielu ietekmi uz slāvu cilšu turpmāko attīstību: lai atbrīvotos no Bavārijas franku Baznīcas politiskās ietekmes, vērsās pa tiešo pie Romas kūrijas, kas turp misijā atsūtīja mūkus Kirilu un Metodiju (kuri vēlāk izveidoja slāvu alfabētu - kirilicu), bet 869. gadā izveidoja atsevišķu Morāvijas arhibīskapiju, kas pakļāvās tikai pāvestam (par pirmo arhibīskapu kļuva Metodijs).