Lielmorāvijas valsts

Lielmorāvija - viens no pirmajiem valstiskajiem veidojumiem agrajos viduslaikos (IX gs.) Centrāleiropā.

Pirmais lielais valstiskais veidojums Centrāleiropā, vēlīnā vadonības sabiedrība. Kņaza Moimira laikā (miris ap 846. gadu) morāvieši pieņēma kristietību. Viņa pēctecis kņazs Rostislavs (846.-970.), nostiprinājis robežas ar cietokšņu joslu pret Franku valsts ekspansiju, realizēja tālejošu politisku aktu, kas atstāja ielu ietekmi uz slāvu cilšu turpmāko attīstību: lai atbrīvotos no Bavārijas franku Baznīcas politiskās ietekmes, vērsās pa tiešo pie Romas kūrijas, kas turp misijā atsūtīja mūkus Kirilu un Metodiju (Kirils vēlāk izveidoja slāvu alfabētu - kirilicu, Metodijs pārtulkoja Bībeli no grieķu senslāvu valodā), bet 869. gadā izveidoja atsevišķu Morāvijas arhibīskapiju, kas pakļāvās tikai pāvestam (par pirmo arhibīskapu kļuva Metodijs). Kņaza Svjatopolka (870.-894.) laikā Morāvijas valsts robežas tika ievērojami paplašinātas, pakļaujot Vislas augšteces un Tisas baseina ciltis, aktīvi konfliktēja ar Austrumkarolingu karalisti, atņemot tai dažas teritorijas. IX gs. beigās, ciešot vairākas militāras sakāves sadursmē ar Donavas baseinā ienākušajām ungāru ciltīm, Lielmorāvijas kņazu autoritāte smagi cieta, kas inspirēja separātisma tendences un valsts izjukšanu.