Atšķirības starp "Lielplatone" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Groß-Platon.jpg|right|thumb|300px|]] | [[Attēls:Groß-Platon.jpg|right|thumb|300px|]] | ||
| − | '''Lielplatones muiža''' (vc. ''Groß-Platon'') - [[muiža]] Jelgavas novadā, Dobeles apriņķī, kas robežojās ar Robežnieku, Sillāču, Feldhofas un Braņķu muižām. 1500. gadā pieminēta avotos pirmo reizi, kad [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] vasalis Heinrihs [[Mērfeldi|fon Mērfelds]] | + | '''Lielplatones muiža''' (vc. ''Groß-Platon'') - [[muiža]] Jelgavas novadā, Dobeles apriņķī, kas robežojās ar Robežnieku, Sillāču, Feldhofas un Braņķu muižām. 1500. gadā pieminēta avotos pirmo reizi, kad [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] vasalis Heinrihs [[Mērfeldi|fon Mērfelds]] te saņēma lēnī zemi un uzcēla muižu. 1623. gadā Georgs fon Mērfelds tiesības uz muižu pārdeva Mihaelam [[Manteifeli|fon Manteifelim]], kurš to pārdēvēja par Šēnverderu (''Schönwerder'') un pēc diviem gadiem to atdeva pūrā savai meitai, laulībā fon Pletenbergai, un muiža nonāca [[Pletenbergi|fon Pletenbergu]] dzimtas valdījumā. 1666. gadā muiža kā Annas Metas pūrs nonāca fon [[Manteifeli|Manteifelu-Scēgu]] dzimtas valdījumā. 1804. gadā Lielplatoni nopirka Ernsts Filips Vilhelms [[Drahenfelzi|fon Drahenfelzs]], bet 1829. gadā kā mazmeitas pūrs nonāca baronu [[Hāni|fon Hānu]] valdījumā. 1852 gadā muiža ieguva [[fideikomisa]]s statusu, bet 1920. gadā [[Agrārreforma Latvijā|agrārreformas]] laikā atņemta tās pēdējam īpašniekam Vilhelmam fon Hānam. |
Tagadējā kungu māja celta 1845. gadā (mūrniekmeistara E.J.A. Štrausa projekts), bet 1860. gadā pārbūvēta. 1912. gadā muižu veidoja 2504 ha zemes (t.sk. 1026 ha aramzemes, 19 ha ganības, 1237 ha mežs, 67 ha neizmantojama zeme), 32 [[muižas ļaudis|muižas ļaužu]] sētas, vējdzirnavas, vērptuve, ķieģeļu ceplis, darvas un terpentīna tecinātavas, tvaika dzirnavas. Mūsdienās kungu mājas kompleksā ietilpst gandrīz 20 ha liels parks, kalpu māja, vešūzis, kapela, dīķis un fon Hānu dzimtas kapi. | Tagadējā kungu māja celta 1845. gadā (mūrniekmeistara E.J.A. Štrausa projekts), bet 1860. gadā pārbūvēta. 1912. gadā muižu veidoja 2504 ha zemes (t.sk. 1026 ha aramzemes, 19 ha ganības, 1237 ha mežs, 67 ha neizmantojama zeme), 32 [[muižas ļaudis|muižas ļaužu]] sētas, vējdzirnavas, vērptuve, ķieģeļu ceplis, darvas un terpentīna tecinātavas, tvaika dzirnavas. Mūsdienās kungu mājas kompleksā ietilpst gandrīz 20 ha liels parks, kalpu māja, vešūzis, kapela, dīķis un fon Hānu dzimtas kapi. | ||
[[Kategorija:Muižas]] | [[Kategorija:Muižas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 24. oktobris, plkst. 15.41
Lielplatones muiža (vc. Groß-Platon) - muiža Jelgavas novadā, Dobeles apriņķī, kas robežojās ar Robežnieku, Sillāču, Feldhofas un Braņķu muižām. 1500. gadā pieminēta avotos pirmo reizi, kad Ordeņa vasalis Heinrihs fon Mērfelds te saņēma lēnī zemi un uzcēla muižu. 1623. gadā Georgs fon Mērfelds tiesības uz muižu pārdeva Mihaelam fon Manteifelim, kurš to pārdēvēja par Šēnverderu (Schönwerder) un pēc diviem gadiem to atdeva pūrā savai meitai, laulībā fon Pletenbergai, un muiža nonāca fon Pletenbergu dzimtas valdījumā. 1666. gadā muiža kā Annas Metas pūrs nonāca fon Manteifelu-Scēgu dzimtas valdījumā. 1804. gadā Lielplatoni nopirka Ernsts Filips Vilhelms fon Drahenfelzs, bet 1829. gadā kā mazmeitas pūrs nonāca baronu fon Hānu valdījumā. 1852 gadā muiža ieguva fideikomisas statusu, bet 1920. gadā agrārreformas laikā atņemta tās pēdējam īpašniekam Vilhelmam fon Hānam.
Tagadējā kungu māja celta 1845. gadā (mūrniekmeistara E.J.A. Štrausa projekts), bet 1860. gadā pārbūvēta. 1912. gadā muižu veidoja 2504 ha zemes (t.sk. 1026 ha aramzemes, 19 ha ganības, 1237 ha mežs, 67 ha neizmantojama zeme), 32 muižas ļaužu sētas, vējdzirnavas, vērptuve, ķieģeļu ceplis, darvas un terpentīna tecinātavas, tvaika dzirnavas. Mūsdienās kungu mājas kompleksā ietilpst gandrīz 20 ha liels parks, kalpu māja, vešūzis, kapela, dīķis un fon Hānu dzimtas kapi.
