Atšķirības starp "Mantāgs" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Mantāgs''' ( | + | '''Mantāgs''' (no lejasvc. ''mantag'' < ''man'' - "[[lēņa vīrs]] + ''tag'' - "[sapulces] diena"; vc. ''Mantag''; kr. ''мантаг'') - zemes [[Sizerens|sizerena]] un tā [[Vasalis|vasaļu]] sapulce viduslaikos vācu zemēs. Pamatā darbojās kā konkrētās zemes kunga padomdevēja institūcija kā arī vasaļu tiesa: lēņa vīru tiesnesis kopā ar vasaļu piesēdētājiem iztiesāja vasaļu civillietas un krimināllietas, iecēla piesēdētājus [[Lēņa tiesa|lēņa tiesai]]. Bieži izskatīja muižnieku privātsūdzības, kas tika iesniegtas apelācijas kārtībā zemāko tiesu spriedumiem. Te arī kā pirmajā instancē sprieda svarīgākās muižnieku strīdu lietas. |
| + | |||
| + | [[Livonija]]s zemēs ''mantāgos'' apsprieda svarīgākos politiskos un saimnieciskos jautājumus (izņemot [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapiju]], kur nebija ietekmīgu [[Vasalis|vasaļu]]). Pēc [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] likvidācijas un augstāko zemes kungu maiņas 1561. gadā, ''mantāgus'' vairs nesasauca, bet plašākā mērogā to funkcijas pildīja [[Lantāgs|lantāgi]]. | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| − | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 102. lpp. | + | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 102., 145. lpp. |
---- | ---- | ||
* Gerhard Buchda. Reichsstände und Landstände in Deutschland im 16. und 17. Jahrhundert. // Heinz Rausch. Die geschichtlichen Grundlagen der modernen Volksvertretung. Die Entwicklung von den mittelalterlichen Korporationen zu den modernen Parlamenten. Bd. 2: Reichsstände und Landstände. - Darmstadt, 1974, S. 211–241 | * Gerhard Buchda. Reichsstände und Landstände in Deutschland im 16. und 17. Jahrhundert. // Heinz Rausch. Die geschichtlichen Grundlagen der modernen Volksvertretung. Die Entwicklung von den mittelalterlichen Korporationen zu den modernen Parlamenten. Bd. 2: Reichsstände und Landstände. - Darmstadt, 1974, S. 211–241 | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 7. novembris, plkst. 08.54
Mantāgs (no lejasvc. mantag < man - "lēņa vīrs + tag - "[sapulces] diena"; vc. Mantag; kr. мантаг) - zemes sizerena un tā vasaļu sapulce viduslaikos vācu zemēs. Pamatā darbojās kā konkrētās zemes kunga padomdevēja institūcija kā arī vasaļu tiesa: lēņa vīru tiesnesis kopā ar vasaļu piesēdētājiem iztiesāja vasaļu civillietas un krimināllietas, iecēla piesēdētājus lēņa tiesai. Bieži izskatīja muižnieku privātsūdzības, kas tika iesniegtas apelācijas kārtībā zemāko tiesu spriedumiem. Te arī kā pirmajā instancē sprieda svarīgākās muižnieku strīdu lietas.
Livonijas zemēs mantāgos apsprieda svarīgākos politiskos un saimnieciskos jautājumus (izņemot Kurzemes bīskapiju, kur nebija ietekmīgu vasaļu). Pēc Ordeņa likvidācijas un augstāko zemes kungu maiņas 1561. gadā, mantāgus vairs nesasauca, bet plašākā mērogā to funkcijas pildīja lantāgi.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 102., 145. lpp.
- Gerhard Buchda. Reichsstände und Landstände in Deutschland im 16. und 17. Jahrhundert. // Heinz Rausch. Die geschichtlichen Grundlagen der modernen Volksvertretung. Die Entwicklung von den mittelalterlichen Korporationen zu den modernen Parlamenten. Bd. 2: Reichsstände und Landstände. - Darmstadt, 1974, S. 211–241
- Невзоров А.С. Краткое изложение курса местного права Прибалтийских губерний: Общая часть, вещное право и обязательственное право. Ч. 1 - Тип. Эд. Бергмана: Юрьев, 1904, - 144 c.
- Невзоров А.С. Краткое изложение курса местного права Прибалтийских губерний: Семейственное право и наследственное право. Ч. 2 - Тип. К. Маттисена: Юрьев, 1910. - 238 c.
