Atšķirības starp "Markgrāfs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Markgrāfs''' jeb '''marķīzs''' (lat. ''marchio'', vāc. ''Markgraf'', fr. ''Marquis'', angl. ''Marquess''; no senfr. „march“ – „pierobežas province“ + „[[grāfs]]“) - [[Franku valsts|Franku valstī]] no VIII gs. otrās puses pierobežas provinces pārvaldītājs - amats, kas vēlāk pārtapa par titulu. Markas (no senfr. „march“ - "purvs" kā teritorijas robeža) kā teritoriālas vienības tika dibinātas visā franku valsts robežjoslā kā nocietināti, militāri patstāvīgi apgabali markgrāfu pakļautībā. ''Markgrāfam'' viņa markā bija [[Hercogs|hercoga]] tiesības, taču [[aristokrātija]]s hierarhijā ''markgrāfa'' tituls atradās starp grāfa un hercoga tituliem. Pēc marku likvidācijas 1080. gados ''markgrāfi'' kļuva tikai par vienu no impērijas augstākās aristokrātijas tituliem. [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]], Pireneju pussalas karalistēs (vēlāk [[Spānijas karaliste|Spānijas karalistē]]) un Apenīnu pussalas (mūsdienu Itālija) zemēs ''markgrāfus'' dēvē par '''marķīziem'''. [[Anglijas karaliste|Anglijas karalistē]] (bez marķizāta valdījuma) titulu bieži piešķīra hercogu vecākajiem dēliem un mantiniekiem, kamēr tie vēl nebija mantojuši tēva titulu.
+
'''Markgrāfs''' jeb '''marķīzs''' (vc. ''Markgraf'', it. ''marchese'', fr. ''marquis'', angl. ''Marquess''; no senfr. „march“ – „pierobežas province“ + „[[grāfs]]“) - [[Franku valsts|Franku valstī]] no VIII gs. otrās puses pierobežas provinces pilnvarots vietvaldis - amats, kas vēlāk pārtapa par titulu. Markas (lat. ''marchia'', vc. ''Mark''; no senfr. „march“ - "purvs" kā teritorijas robeža) kā teritoriālas vienības tika dibinātas visā franku valsts robežjoslā kā nocietināti, militāri patstāvīgi apgabali markgrāfu pakļautībā. ''Markgrāfam'' viņa markā bija [[Hercogs|hercoga]] tiesības, taču [[aristokrātija]]s hierarhijā ''markgrāfa'' tituls atradās starp grāfa un hercoga tituliem. Pēc marku likvidācijas 1080. gados ''markgrāfi'' kļuva tikai par vienu no impērijas augstākās aristokrātijas tituliem. [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]], Pireneju pussalas karalistēs (vēlāk [[Spānijas karaliste|Spānijas karalistē]]) un Apenīnu pussalas (mūsdienu Itālija) zemēs ''markgrāfus'' dēvē par '''marķīziem'''. [[Anglijas karaliste|Anglijas karalistē]] (bez marķizāta valdījuma) titulu bieži piešķīra hercogu vecākajiem dēliem un mantiniekiem, kamēr tie vēl nebija mantojuši tēva titulu.
  
== Literatūra par šo tēmu ==
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 95. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 95. lpp.
  
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 
* [http://knowledgerush.com/kr/encyclopedia/Count_palatine/ Count palatine - Knowledgerush.com]
 
* [http://knowledgerush.com/kr/encyclopedia/Count_palatine/ Count palatine - Knowledgerush.com]

Versija, kas saglabāta 2012. gada 27. decembris, plkst. 14.05

Markgrāfs jeb marķīzs (vc. Markgraf, it. marchese, fr. marquis, angl. Marquess; no senfr. „march“ – „pierobežas province“ + „grāfs“) - Franku valstī no VIII gs. otrās puses pierobežas provinces pilnvarots vietvaldis - amats, kas vēlāk pārtapa par titulu. Markas (lat. marchia, vc. Mark; no senfr. „march“ - "purvs" kā teritorijas robeža) kā teritoriālas vienības tika dibinātas visā franku valsts robežjoslā kā nocietināti, militāri patstāvīgi apgabali markgrāfu pakļautībā. Markgrāfam viņa markā bija hercoga tiesības, taču aristokrātijas hierarhijā markgrāfa tituls atradās starp grāfa un hercoga tituliem. Pēc marku likvidācijas 1080. gados markgrāfi kļuva tikai par vienu no impērijas augstākās aristokrātijas tituliem. Francijas karalistē, Pireneju pussalas karalistēs (vēlāk Spānijas karalistē) un Apenīnu pussalas (mūsdienu Itālija) zemēs markgrāfus dēvē par marķīziem. Anglijas karalistē (bez marķizāta valdījuma) titulu bieži piešķīra hercogu vecākajiem dēliem un mantiniekiem, kamēr tie vēl nebija mantojuši tēva titulu.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 95. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu