Atšķirības starp "Merneptaha stēla" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(20 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
[[Attēls:Merneptah_Stele.png|right|thumb|200px|Merneptaha stēla]]
+
[[Attēls:Merneptah_Stele.png|right|thumb|150px|Merneptaha stēla]]
−
[[Attēls:Merneptah-stele-writing.jpg|right|thumb|200px|Merneptaha stēlas teksts]]
+
'''Merneptaha stēla''' - [[Senā Ēģipte|Jaunās valsts]] XIX dinastijas [[Faraons|faraona]] [[Merneptahs, faraons|Merneptaha]] (1284.–1204. g.p.m.ē.) iekarojumus slavinoša stēla (pelēks granīts), kurai izmantota senākas, Amenhotepa II darbus slavinošās stēlas otra puse. Plašāku uzmanību piesaistījusi ar to, ka tas ir pirmais rakstītais avots, kurā parādās vārds "izraēļi" ("I-S-R-R"). Stēlu atrada Flainders Petri (''Sir William Matthew Flinders Petrie; 1853.-1942.'') 1896. gadā seno Tēbu drupās (mūsdienu Luksoras tuvumā). Tā attiecas uz faraona Merneptaha valdīšanas piekto gadu (~1208./1207. g.p.m.ē.). Slavinošais teksts vēsta par to, kādus ienaidniekus faraons uzveicis, kādas zemes iekarojis, nodrošinot savai zemei un pavalstniekiem mieru un labklājību. Teksts pamatā veltīts faraona kariem ar tā laika nopietnākajiem ienaidniekiem - lībiešiem rietumos un t.s. [[Jūras tautas|jūras tautām]], beigās pieminot, ka nostabilizēta arī robežsituācija ar [[Hetu valsts|Hetu valsti]] ziemeļos un ieviesta kārtība [[Levante]]s [[Province|provincēs]]. Jau pats fakts, ka tik nesvarīgu politisku jautājumu kā Kanaānas pilsētu "nomierināšanu" un perifērijas nomadu izdzenāšanu jāpiemin faraonu slavinošā stēlā liecina, ka [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] pozīcijas reģionā bija stipri sašķobījušās un nebija ne tuvu vairs Ramzesa II laika vareinībai, kāda bija pirms pāris gadu desmitiem, ka tās varā bija viss reģions līdz pat [[Mazāzija]]i.
  
−
'''Merneptaha stēla''' - Jaunās valsts XIX dinastijas [[Faraons|faraona]] [[Merneptahs, faraons|Merneptaha]] iekarojumus slavinoša stēla (pelēks granīts). Plašāku uzmanību piesaistījusi ar to, ka tas ir pirmais rakstītais avots, kurā parādās vārds "izraēļi" ("I-S-R-R").
+
Bībeles pētnieku uzmanību visvairāk saista frāze pašās teksta beigās (otrā rinda no apakšas): "Izlaupīta Kanaāna ar visu tās ļaunumu, Askalona ieņemta, Hazera kritusi, Jenoamas vairs nav, it kā tā nemaz nebūtu bijusi, izraēļi izkauti, ciltis izklīdinātas".<ref>Atšķirībā no pārējiem vietvārdiem, kas apzīmēti ar hieroglifu zīmēm, kas nozīmē valstis vai teritorijas, "izraēļi" apzīmēti ar zīmi "ciltis" (vīrieša un sievietes figūriņas un zem tām trīs svītriņas, kas piešķir daudzskaitli), t.i. tā nebija valsts vai valstisks veidojums, bet gan kur aiz Jordānas upes klejojošie [[nomadi]].</ref>
 +
 
 +
==== Atsauces un paskaidrojumi ====
 +
 
 +
{{atsauces}}
 +
 
 +
== Sīkāki attēli==
 +
<center><gallery>
 +
Attēls:Merneptah-stele-writing.jpg|Merneptaha stēlas teksts
 +
Attēls:Hieroglifs_ISSR-israel.png|I-S-R-R ciltis pieminošais fragments
 +
</gallery></center>
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 +
 +
* William G. Dever. Who Were the Early Israelites and Where Did They Come From? - Wm. B. Eerdmans Publishing, 2006, P. 268, ISBN 0802844162
 +
* Hasel, Michael G. Israel in the Merneptah Stela. // Bulletin of the American Schools of Oriental Research 296:45–61, 1994
 +
* Hasel, Michael G. Merenptah's Inscription and Reliefs and the Origin of Israel. // The Near East in the Southwest: Essays in Honor of William G. Dever, pp. 19–44. Annual of the American Schools of Oriental Research 58. - American Schools of Oriental Research: Boston, 2003, ISBN 0-89757-065-0
 +
* Kitchen, Kenneth Anderson. The Physical Text of Merneptah's Victory Hymn (The 'Israel Stela'). // Journal of the Society for the Study of Egyptian Antiquities 24:71–76, 1994
 +
* Kitchen, Kenneth A. Ramesside Inscriptions, Translated & Annotated Translations. Volume 4: Merenptah & the Late Nineteenth Dynasty. - Malden, MA: Blackwell Publishing Ltd., 2003. ISBN 0-631-18429-5
 +
* Manassa, Colleen. The Great Karnak Inscription of Merneptah: Grand Strategy in the Thirteenth Century BC. Yale Egyptological Studies 5. - Yale Egyptological Seminar, Department of Near Eastern Languages and Civilizations, Yale University: New Haven, 2003, ISBN 0-9740025-0-X
 +
* Stager, Lawrence E. Merenptah, Israel and Sea Peoples: New Light on an Old Relief. // Archaeological, Historical and Geographic Studies, 18:56*–64*, 1985
 +
* Bimson, J.J. Merenptah's Israel and recent Theories of Israelite Origins. // Journal for the Study of the Old Testament 49: 3-29, 1991
 +
----
 +
* Thomas von der Way: Göttergericht und Heiliger Krieg im Alten Ägypten: Die Inschriften des Merenptah zum Libyerkrieg des Jahres 5. - Heidelberger Orientverlag, Heidelberg, 1992, ISBN 3-927552-06-2
 +
* Helmut Engel: Die Siegesstele des Merenptah. Kritischer Überblick über die verschiedenen Versuche historischer Auswertung des Schlussabschnitts. // Biblica 60 (1979), S. 373-399
 +
----
 +
* Kuentz, Charles. Le double de la stèle d'Israël à Karnak. // Bulletin de l'Institut français d'archéologie orientale 21:113–117, 1923
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
  
 
* [http://www.bible-history.com/archaeology/egypt/2-israel-stela-bb.html The Israel Stela (Merneptah Stele) - Bible History Online]
 
* [http://www.bible-history.com/archaeology/egypt/2-israel-stela-bb.html The Israel Stela (Merneptah Stele) - Bible History Online]
 +
* [http://tdwotd.blogspot.com/2007/10/merneptah-stele.html The Merneptah Stele - Theological Dictionary]
 
* [http://bibleresources.blogspot.com/2007/09/archaeology-series-7-merneptah-stele.html The Merneptah Stele - Bible Resources]
 
* [http://bibleresources.blogspot.com/2007/09/archaeology-series-7-merneptah-stele.html The Merneptah Stele - Bible Resources]
 +
* [http://bibleprobe.com/proof1200.htm Proof of Israel outside the Bible in 1200 BC]
 +
* [http://www.specialtyinterests.net/israel.html Pharaoh Merenptah and The Later 19th Dynasty History]
 +
----
 +
* [http://www.eleven.co.il/article/12725 Мернептаха стела - Еврейская энциклопедия]
 +
* [http://zhurnal.lib.ru/d/drozdow_anatolij_fedorowich/stela.shtml Дроздов А.Ф. Стела Мернептаха. // Журнал "Самиздат"]
 +
* [http://www.waronline.org/write/jewish-history/merneptah-stele/ Зусманович C. Стела Минепты]
  
−
[[Kategorija:Vēstures avoti]]
+
[[Kategorija:Arheoloģiskie pieminekļi]]

Pašreizējā versija, 2009. gada 31. maijs, plkst. 11.54

Merneptaha stēla

Merneptaha stēla - Jaunās valsts XIX dinastijas faraona Merneptaha (1284.–1204. g.p.m.ē.) iekarojumus slavinoša stēla (pelēks granīts), kurai izmantota senākas, Amenhotepa II darbus slavinošās stēlas otra puse. Plašāku uzmanību piesaistījusi ar to, ka tas ir pirmais rakstītais avots, kurā parādās vārds "izraēļi" ("I-S-R-R"). Stēlu atrada Flainders Petri (Sir William Matthew Flinders Petrie; 1853.-1942.) 1896. gadā seno Tēbu drupās (mūsdienu Luksoras tuvumā). Tā attiecas uz faraona Merneptaha valdīšanas piekto gadu (~1208./1207. g.p.m.ē.). Slavinošais teksts vēsta par to, kādus ienaidniekus faraons uzveicis, kādas zemes iekarojis, nodrošinot savai zemei un pavalstniekiem mieru un labklājību. Teksts pamatā veltīts faraona kariem ar tā laika nopietnākajiem ienaidniekiem - lībiešiem rietumos un t.s. jūras tautām, beigās pieminot, ka nostabilizēta arī robežsituācija ar Hetu valsti ziemeļos un ieviesta kārtība Levantes provincēs. Jau pats fakts, ka tik nesvarīgu politisku jautājumu kā Kanaānas pilsētu "nomierināšanu" un perifērijas nomadu izdzenāšanu jāpiemin faraonu slavinošā stēlā liecina, ka Senās Ēģiptes pozīcijas reģionā bija stipri sašķobījušās un nebija ne tuvu vairs Ramzesa II laika vareinībai, kāda bija pirms pāris gadu desmitiem, ka tās varā bija viss reģions līdz pat Mazāzijai.

Bībeles pētnieku uzmanību visvairāk saista frāze pašās teksta beigās (otrā rinda no apakšas): "Izlaupīta Kanaāna ar visu tās ļaunumu, Askalona ieņemta, Hazera kritusi, Jenoamas vairs nav, it kā tā nemaz nebūtu bijusi, izraēļi izkauti, ciltis izklīdinātas".[1]

Atsauces un paskaidrojumi

  1. ↑ Atšķirībā no pārējiem vietvārdiem, kas apzīmēti ar hieroglifu zīmēm, kas nozīmē valstis vai teritorijas, "izraēļi" apzīmēti ar zīmi "ciltis" (vīrieša un sievietes figūriņas un zem tām trīs svītriņas, kas piešķir daudzskaitli), t.i. tā nebija valsts vai valstisks veidojums, bet gan kur aiz Jordānas upes klejojošie nomadi.

Sīkāki attēli

  • Merneptaha stēlas teksts

  • I-S-R-R ciltis pieminošais fragments

Literatūra par šo tēmu

  • William G. Dever. Who Were the Early Israelites and Where Did They Come From? - Wm. B. Eerdmans Publishing, 2006, P. 268, ISBN 0802844162
  • Hasel, Michael G. Israel in the Merneptah Stela. // Bulletin of the American Schools of Oriental Research 296:45–61, 1994
  • Hasel, Michael G. Merenptah's Inscription and Reliefs and the Origin of Israel. // The Near East in the Southwest: Essays in Honor of William G. Dever, pp. 19–44. Annual of the American Schools of Oriental Research 58. - American Schools of Oriental Research: Boston, 2003, ISBN 0-89757-065-0
  • Kitchen, Kenneth Anderson. The Physical Text of Merneptah's Victory Hymn (The 'Israel Stela'). // Journal of the Society for the Study of Egyptian Antiquities 24:71–76, 1994
  • Kitchen, Kenneth A. Ramesside Inscriptions, Translated & Annotated Translations. Volume 4: Merenptah & the Late Nineteenth Dynasty. - Malden, MA: Blackwell Publishing Ltd., 2003. ISBN 0-631-18429-5
  • Manassa, Colleen. The Great Karnak Inscription of Merneptah: Grand Strategy in the Thirteenth Century BC. Yale Egyptological Studies 5. - Yale Egyptological Seminar, Department of Near Eastern Languages and Civilizations, Yale University: New Haven, 2003, ISBN 0-9740025-0-X
  • Stager, Lawrence E. Merenptah, Israel and Sea Peoples: New Light on an Old Relief. // Archaeological, Historical and Geographic Studies, 18:56*–64*, 1985
  • Bimson, J.J. Merenptah's Israel and recent Theories of Israelite Origins. // Journal for the Study of the Old Testament 49: 3-29, 1991
  • Thomas von der Way: Göttergericht und Heiliger Krieg im Alten Ägypten: Die Inschriften des Merenptah zum Libyerkrieg des Jahres 5. - Heidelberger Orientverlag, Heidelberg, 1992, ISBN 3-927552-06-2
  • Helmut Engel: Die Siegesstele des Merenptah. Kritischer Überblick über die verschiedenen Versuche historischer Auswertung des Schlussabschnitts. // Biblica 60 (1979), S. 373-399
  • Kuentz, Charles. Le double de la stèle d'Israël à Karnak. // Bulletin de l'Institut français d'archéologie orientale 21:113–117, 1923

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Merneptaha_stēla&oldid=16686"