Atšķirības starp "Minjons" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Henry_III_mignons.jpg|right|thumb|200px|karaļa Henrija III minjoni]] | [[Attēls:Henry_III_mignons.jpg|right|thumb|200px|karaļa Henrija III minjoni]] | ||
| − | '''Minjons''' (no fr. ''mignon'' – mazais; an. ''mignon'', vc. ''Mignon'', fr. ''le mignon'', kr. ''миньон'') – monarham pietuvināta persona, favorīts, mīlulis, draugs. Apzīmējums parādījās Francijā XV gs. transformējoties [[vasalitāte]]s attiecībām un parādoties [[Absolūtisms|absolūtisma]] aizmetņiem. [[Galms|Galmā]] minjoni, kā pietuvinātas personas, pildīja monarha pastāvīgo pavadoņu, [[svīta]]s locekļu, miesassargu funkcijas, atkarībā no aizgādņa seksuālās orientācijas, varēja sniegt arī tam seksuālu baudu. Avotos daudz laikabiedru sašutuma un joku par minjonu sievišķīgo ģērbšanās manieri, sieviešu frizūrām, nekaunību, uzdzīvotkāri u.tml. | + | '''Minjons''' (no fr. ''mignon'' – mazais; an. ''mignon'', vc. ''Mignon'', fr. ''le mignon'', kr. ''миньон'') – monarham pietuvināta persona, favorīts, mīlulis, draugs. Apzīmējums parādījās Francijā XV gs. transformējoties [[vasalitāte]]s attiecībām un parādoties [[Absolūtisms|absolūtisma]] aizmetņiem. [[Galms|Galmā]] minjoni, kā pietuvinātas personas, pildīja monarha pastāvīgo pavadoņu, [[svīta]]s locekļu, miesassargu funkcijas, atkarībā no aizgādņa seksuālās orientācijas, varēja sniegt arī tam seksuālu baudu. Avotos sastopam daudz laikabiedru sašutuma un joku par minjonu sievišķīgo ģērbšanās manieri, sieviešu frizūrām, nekaunību, uzdzīvotkāri u.tml. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 8. decembris, plkst. 10.04
Minjons (no fr. mignon – mazais; an. mignon, vc. Mignon, fr. le mignon, kr. миньон) – monarham pietuvināta persona, favorīts, mīlulis, draugs. Apzīmējums parādījās Francijā XV gs. transformējoties vasalitātes attiecībām un parādoties absolūtisma aizmetņiem. Galmā minjoni, kā pietuvinātas personas, pildīja monarha pastāvīgo pavadoņu, svītas locekļu, miesassargu funkcijas, atkarībā no aizgādņa seksuālās orientācijas, varēja sniegt arī tam seksuālu baudu. Avotos sastopam daudz laikabiedru sašutuma un joku par minjonu sievišķīgo ģērbšanās manieri, sieviešu frizūrām, nekaunību, uzdzīvotkāri u.tml.
Literatūra par šo tēmu
- Nicolas Le Roux. La faveur du roi. Mignons et courtisans au temps des derniers Valois (vers 1547-vers 1589). – Champ Vallon, Seysse, 2001, ISBN 2-87673-311-0
- Jacqueline Boucher. Contribution à l'histoire du Duel des Mignons (1578) : une lettre de Henri III à Laurent de Maugiron. // Nouvelle revue du XVIe siècle, vol. 18, no 2, 2000, p. 113-126.
