Atšķirības starp "Neuenburg" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Neuenburg''', '''Schloß Neuenburg''' (latv. '''Jaunpils''') - [[muiža]] Tukuma apriņķī. | '''Neuenburg''', '''Schloß Neuenburg''' (latv. '''Jaunpils''') - [[muiža]] Tukuma apriņķī. | ||
| − | Kopš 1576. gada [[Rekes|fon der Reku]] dzimtas īpašums. XXgs. sākumā Jaupils muižā bija viens no Baltijas provincēs modernākajiem lopkopības centriem ([[1905. gada revolūcija|1905. gadā]] muiža tika nopostīta un vaislas lopi iznīcināti, tač pāris gados kungu nams un saimniecība tika atjaunoti). 1919. gada 16. janvārī [[LSPR]] varas iestādes izdeva lēmumu par muižu nacionalizāciju. 1920. gadā lielsaimniecību nacionalizācija [[Agrārreforma Latvijā|tika veikta otru reizi]], taču Jaunpils muižas centrs nonāca valsts īpašumā nedalīts, un tur, turpinot bijušo īpašnieku tradīcijas, 1922. gadā darbu sāka Valsts Vaislas lopu audzētava. Laikā no 1927. līdz 1941. gadam muižas kungu namā atradās arī Lopkopības skola, bet no 1939. līdz 1944. gadam – arī Zirgu apkalēju skola. Pēc 2. pasaules kara, kad Latviju anektēja PSRS, 1947. gadā muižas kompleksā darbu sāka Kurzemes valsts vaislas ērzeļu novietne, kas 1964. gadā tika pārdēvēta par Zinātniskās pētniecības staciju, bet 1965. gadā – par Jaunpils Lopkopības izmēģinājumu staciju. | + | Sākotnēji [[Vācu ordenis|Ordeņa]] nocietinājums, vienstāva [[kastela]] - aizsarggrāvju ieskauts neregulārs kvadrāts 41x30 m, tikai dienvidaustrumu un dienvidrietumu korpusi, no abām pārējām pusēm pils iekšpagalmu ietvēra aizsargmūris, - avotos pirmo reizi minēta 1411. gadā. Celta no laukakmeņiem, mūru augšdaļā izmantojot ķieģeļus. Gadsimta beigās pils nocietinājumi tika nostiprināti, tika uzcelts masīvs apaļais donžons (diametrs 11,5 m) dienvidaustrumu stūrī un otrais stāvs. XVI gs. gadsimta sākumā Jaunpils kļuva par vietu, kur izmitināja vecos, nespējīgos ordeņa brāļus. Kopš 1576. gada [[Rekes|fon der Reku]] dzimtas īpašums - [[pils]] - tika izbūvēts trešais stāvs, - ap kuru tika izveidota muižas saimniecība. XXgs. sākumā Jaupils muižā bija viens no Baltijas provincēs modernākajiem lopkopības centriem ([[1905. gada revolūcija|1905. gadā]] muiža tika nopostīta un vaislas lopi iznīcināti, tač pāris gados kungu nams un saimniecība tika atjaunoti). |
| + | |||
| + | 1919. gada 16. janvārī [[LSPR]] varas iestādes izdeva lēmumu par muižu nacionalizāciju. 1920. gadā lielsaimniecību nacionalizācija [[Agrārreforma Latvijā|tika veikta otru reizi]], taču Jaunpils muižas centrs nonāca valsts īpašumā nedalīts, un tur, turpinot bijušo īpašnieku tradīcijas, 1922. gadā darbu sāka Valsts Vaislas lopu audzētava. Laikā no 1927. līdz 1941. gadam muižas kungu namā atradās arī Lopkopības skola, bet no 1939. līdz 1944. gadam – arī Zirgu apkalēju skola. Pēc 2. pasaules kara, kad Latviju anektēja PSRS, 1947. gadā muižas kompleksā darbu sāka Kurzemes valsts vaislas ērzeļu novietne, kas 1964. gadā tika pārdēvēta par Zinātniskās pētniecības staciju, bet 1965. gadā – par Jaunpils Lopkopības izmēģinājumu staciju. Mūsdienās pils pieder pašvaldībai, ēkā ierīkots muzejs un viesnīca. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 8. augusts, plkst. 12.40
Neuenburg, Schloß Neuenburg (latv. Jaunpils) - muiža Tukuma apriņķī.
Sākotnēji Ordeņa nocietinājums, vienstāva kastela - aizsarggrāvju ieskauts neregulārs kvadrāts 41x30 m, tikai dienvidaustrumu un dienvidrietumu korpusi, no abām pārējām pusēm pils iekšpagalmu ietvēra aizsargmūris, - avotos pirmo reizi minēta 1411. gadā. Celta no laukakmeņiem, mūru augšdaļā izmantojot ķieģeļus. Gadsimta beigās pils nocietinājumi tika nostiprināti, tika uzcelts masīvs apaļais donžons (diametrs 11,5 m) dienvidaustrumu stūrī un otrais stāvs. XVI gs. gadsimta sākumā Jaunpils kļuva par vietu, kur izmitināja vecos, nespējīgos ordeņa brāļus. Kopš 1576. gada fon der Reku dzimtas īpašums - pils - tika izbūvēts trešais stāvs, - ap kuru tika izveidota muižas saimniecība. XXgs. sākumā Jaupils muižā bija viens no Baltijas provincēs modernākajiem lopkopības centriem (1905. gadā muiža tika nopostīta un vaislas lopi iznīcināti, tač pāris gados kungu nams un saimniecība tika atjaunoti).
1919. gada 16. janvārī LSPR varas iestādes izdeva lēmumu par muižu nacionalizāciju. 1920. gadā lielsaimniecību nacionalizācija tika veikta otru reizi, taču Jaunpils muižas centrs nonāca valsts īpašumā nedalīts, un tur, turpinot bijušo īpašnieku tradīcijas, 1922. gadā darbu sāka Valsts Vaislas lopu audzētava. Laikā no 1927. līdz 1941. gadam muižas kungu namā atradās arī Lopkopības skola, bet no 1939. līdz 1944. gadam – arī Zirgu apkalēju skola. Pēc 2. pasaules kara, kad Latviju anektēja PSRS, 1947. gadā muižas kompleksā darbu sāka Kurzemes valsts vaislas ērzeļu novietne, kas 1964. gadā tika pārdēvēta par Zinātniskās pētniecības staciju, bet 1965. gadā – par Jaunpils Lopkopības izmēģinājumu staciju. Mūsdienās pils pieder pašvaldībai, ēkā ierīkots muzejs un viesnīca.
Literatūra par šo tēmu
- Ozola Agrita. Muižu stāsti : izstādes katalogs. - Tukuma muzejs: Tukums, 2009., 110.-117. lpp. ISBN 978-0034-8036-1-1
