Pacta conventa
No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 27. februāris, plkst. 15.52, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pacta conventa (lat. Pacta conventa - "līguma norunas") - attiecības starp Polijas karali un šļahtu par savstarpējām tiesībām un pienākumiem. Kodificētas no senākām privilēģijām un paražām 1572. gadā, kad pēc Jageloņu dinastijas iznīkšanas par karali ievēlēja Anrī de Valuā (fr. Henri III de Valois, pl. Henryk Walezy; 1551.-1589.). To saturs daļēji mainījās atkarībā no politiskajiem apstākļiem, taču tā būtība - ar Seima lēmumiem nodrošināt šļahtas privilēģiju saglabāšanu un karaļa vienpersoniskas varas ierobežošanu, - nemainījās. Ja karalis pārkāpa pacta conventa, šļahta varēja atteikties tam pakļauties vai pat pieteikt tam karu. Bija spēkā līdz 1764. gadam.
Skat. arī: Križivackas ūnija
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 17. lpp.
- Jacek Jędruch. Constitutions, elections, and legislatures of Poland, 1493–1977 : a guide to their history. - EJJ Books. 1998 - 487 p. ISBN 978-0-7818-0637-4, p. 74
- Bak J.M. Pacta conventa. // Lexikon zur Geschichte Südosteuropas. / Hösch, E., K. Nehring, H. Sundhaussen Hrsg. - Böhlau, 2004, S. 510
- Sobociński W. Pakta konwenta. Studium z historii prawa polskiego. - Kraków, 1939
