Atšķirības starp "Partija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Partija''' - politiska organizācija, kurā apvienojušies kādas valsts iedzīvotāju daļa, lai uz politisko mērķu kopības pamata veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņās, izvirzītu deputātu kandidātus valsts un pašpārvaldes institūcijās (ja to pieļauj konkrētās valsts likumdošana), lai iesaistītos valsts pārvaldes institūciju darbā, vadītu deputātu darbību [[Parlaments|parlamentā]] un pašvaldībās un ar to starpniecību īstenotu savu programmu; t.i. organizācija, kurai ir sava sabiedrības uzbūves un funkcionēšanas koncepcija (ideoloģija) un kuras pārstāvji publiskajā sfērā un, ja tas ir iespējams, sabiedrības pārvaldes institūcijās pauž šīs grupas intereses, kā arī organizē šo interešu īstenošanu. Katram noteiktam vēsturiskam posmam ir raksturīgs savs partiju modelis. Literatūrā tiek minēti vairāki partiju modeļi, kas nomaina viens otru, mainoties iekšpolitiskajai situācijai valstī:
 
'''Partija''' - politiska organizācija, kurā apvienojušies kādas valsts iedzīvotāju daļa, lai uz politisko mērķu kopības pamata veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņās, izvirzītu deputātu kandidātus valsts un pašpārvaldes institūcijās (ja to pieļauj konkrētās valsts likumdošana), lai iesaistītos valsts pārvaldes institūciju darbā, vadītu deputātu darbību [[Parlaments|parlamentā]] un pašvaldībās un ar to starpniecību īstenotu savu programmu; t.i. organizācija, kurai ir sava sabiedrības uzbūves un funkcionēšanas koncepcija (ideoloģija) un kuras pārstāvji publiskajā sfērā un, ja tas ir iespējams, sabiedrības pārvaldes institūcijās pauž šīs grupas intereses, kā arī organizē šo interešu īstenošanu. Katram noteiktam vēsturiskam posmam ir raksturīgs savs partiju modelis. Literatūrā tiek minēti vairāki partiju modeļi, kas nomaina viens otru, mainoties iekšpolitiskajai situācijai valstī:
* '''Elitāra partija''' - Eiropā sākot no XIX gs. vidus, līdz XX gs sākumam, ''partijas'' veidojās kā elitāras politiskas organizācijas, kuras pildīja noteiktas prasības ierobežota vēlētāju skaita apstākļos. Šādas partijas pamatuzdevums bija aizstāvēt šauras grupas intereses, kur partiju līderi pārstāvēja ne tik daudz noteiktas sabiedrības daļas intereses cik valsts intereses, jo paši piedalījās un ieņēma nozīmīgu lomu valsts pārvaldē. Tās bija pārstāvniecības, kas ietvēra sevī gan valsts un noteiktas, šauras sabiedrības daļas intereses. Pie šī modeļa būtu jāpieskaita arī slēgta tipa partijas. Pirmā šīs organizācijas pazīme ir tās ierobežotā daba, jo partija sastāv no neliela biedru skaita, kuru ietekme un iekšējā vienotība padara šo organizāciju labi organizētu un vienotu.
+
* '''Elitāra partija''' - Eiropā sākot no XIX gs. vidus, līdz XX gs sākumam, pilsoniskās ''partijas'' veidojās kā elitāras politiskas organizācijas, kuras pildīja noteiktas prasības ierobežota vēlētāju skaita apstākļos. Šādas partijas pamatuzdevums bija aizstāvēt šauras grupas intereses, kur partiju līderi pārstāvēja ne tik daudz noteiktas sabiedrības daļas intereses cik valsts intereses, jo paši piedalījās un ieņēma nozīmīgu lomu valsts pārvaldē. Tās bija pārstāvniecības, kas ietvēra sevī gan valsts un noteiktas, šauras sabiedrības daļas intereses. Pie šī modeļa būtu jāpieskaita arī slēgta tipa partijas. Pirmā šīs organizācijas pazīme ir tās ierobežotā daba, jo partija sastāv no neliela biedru skaita, kuru ietekme un iekšējā vienotība padara šo organizāciju labi organizētu un vienotu.
 
* '''Kadru partija''' - elitāras ''partijas'' izveidoja priekšnosacījumus tipiskai kadru partijai, kura varēja arī nepārstāvēt eliti, taču arī šajā organizācijā galveno lomu ieņem partijas līderi un to prasme organizēt partijas darbību.
 
* '''Kadru partija''' - elitāras ''partijas'' izveidoja priekšnosacījumus tipiskai kadru partijai, kura varēja arī nepārstāvēt eliti, taču arī šajā organizācijā galveno lomu ieņem partijas līderi un to prasme organizēt partijas darbību.
 
* '''Masu partija''' - no XIX gs. otrās puses līdz pat XX gs. 60. gadiem, palielinoties sabiedrības vēlēšanu tiesībām, visā Eiropā veidojās masu partijas. Svarīgs elements ir ideoloģija. Industrializācijas perioda un vēlēšanu tiesību palielināšanas laikā masu ''partija'' kļūst par vienotājposmu vai saikni starp sabiedrību un valsti. Šo partiju politiskie uzdevumi ir opozīcija pie varas esošai elitei, un sociālo reformu realizācija, kas tiek panākta ar daudzu sabiedrības sektoru un pilnvarotu līderu starpniecību. Tā ir tipiska pilsoniskas sabiedrības pārstāvniecība, kuras uzdevums ir valsts politikas ietekmēšanā ilgtermiņā līdz vēlamo rezultātu sasniegšanai. Partijas atbalstītāju vienotājs ir netik daudz harismātiski līderi, cik ideoloģija un ticība no tās izrietošajiem mērķiem.
 
* '''Masu partija''' - no XIX gs. otrās puses līdz pat XX gs. 60. gadiem, palielinoties sabiedrības vēlēšanu tiesībām, visā Eiropā veidojās masu partijas. Svarīgs elements ir ideoloģija. Industrializācijas perioda un vēlēšanu tiesību palielināšanas laikā masu ''partija'' kļūst par vienotājposmu vai saikni starp sabiedrību un valsti. Šo partiju politiskie uzdevumi ir opozīcija pie varas esošai elitei, un sociālo reformu realizācija, kas tiek panākta ar daudzu sabiedrības sektoru un pilnvarotu līderu starpniecību. Tā ir tipiska pilsoniskas sabiedrības pārstāvniecība, kuras uzdevums ir valsts politikas ietekmēšanā ilgtermiņā līdz vēlamo rezultātu sasniegšanai. Partijas atbalstītāju vienotājs ir netik daudz harismātiski līderi, cik ideoloģija un ticība no tās izrietošajiem mērķiem.

Versija, kas saglabāta 2010. gada 21. aprīlis, plkst. 12.31

Partija - politiska organizācija, kurā apvienojušies kādas valsts iedzīvotāju daļa, lai uz politisko mērķu kopības pamata veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņās, izvirzītu deputātu kandidātus valsts un pašpārvaldes institūcijās (ja to pieļauj konkrētās valsts likumdošana), lai iesaistītos valsts pārvaldes institūciju darbā, vadītu deputātu darbību parlamentā un pašvaldībās un ar to starpniecību īstenotu savu programmu; t.i. organizācija, kurai ir sava sabiedrības uzbūves un funkcionēšanas koncepcija (ideoloģija) un kuras pārstāvji publiskajā sfērā un, ja tas ir iespējams, sabiedrības pārvaldes institūcijās pauž šīs grupas intereses, kā arī organizē šo interešu īstenošanu. Katram noteiktam vēsturiskam posmam ir raksturīgs savs partiju modelis. Literatūrā tiek minēti vairāki partiju modeļi, kas nomaina viens otru, mainoties iekšpolitiskajai situācijai valstī:

  • Elitāra partija - Eiropā sākot no XIX gs. vidus, līdz XX gs sākumam, pilsoniskās partijas veidojās kā elitāras politiskas organizācijas, kuras pildīja noteiktas prasības ierobežota vēlētāju skaita apstākļos. Šādas partijas pamatuzdevums bija aizstāvēt šauras grupas intereses, kur partiju līderi pārstāvēja ne tik daudz noteiktas sabiedrības daļas intereses cik valsts intereses, jo paši piedalījās un ieņēma nozīmīgu lomu valsts pārvaldē. Tās bija pārstāvniecības, kas ietvēra sevī gan valsts un noteiktas, šauras sabiedrības daļas intereses. Pie šī modeļa būtu jāpieskaita arī slēgta tipa partijas. Pirmā šīs organizācijas pazīme ir tās ierobežotā daba, jo partija sastāv no neliela biedru skaita, kuru ietekme un iekšējā vienotība padara šo organizāciju labi organizētu un vienotu.
  • Kadru partija - elitāras partijas izveidoja priekšnosacījumus tipiskai kadru partijai, kura varēja arī nepārstāvēt eliti, taču arī šajā organizācijā galveno lomu ieņem partijas līderi un to prasme organizēt partijas darbību.
  • Masu partija - no XIX gs. otrās puses līdz pat XX gs. 60. gadiem, palielinoties sabiedrības vēlēšanu tiesībām, visā Eiropā veidojās masu partijas. Svarīgs elements ir ideoloģija. Industrializācijas perioda un vēlēšanu tiesību palielināšanas laikā masu partija kļūst par vienotājposmu vai saikni starp sabiedrību un valsti. Šo partiju politiskie uzdevumi ir opozīcija pie varas esošai elitei, un sociālo reformu realizācija, kas tiek panākta ar daudzu sabiedrības sektoru un pilnvarotu līderu starpniecību. Tā ir tipiska pilsoniskas sabiedrības pārstāvniecība, kuras uzdevums ir valsts politikas ietekmēšanā ilgtermiņā līdz vēlamo rezultātu sasniegšanai. Partijas atbalstītāju vienotājs ir netik daudz harismātiski līderi, cik ideoloģija un ticība no tās izrietošajiem mērķiem.

Literatūra par šo tēmu

  • Mair Peter, Kirchheimer Otto. Cath- all Party. The West Europien party System. - Oxford University, 1989

Resursi internetā par šo tēmu