Atšķirības starp "Pirrons no Ēlidas" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Pirons no Elidas''' (''Πύρρων ο Ηλείος, Pirron hō Eledos'', ~365.-270. g.p.m.ē.) - [[Antīkā filosofija|antīkais filosofs]], [[Skepticisms|skepticisma]] mācības izveidotājs.
+
'''Pirons no Elidas''' (''Πύρρων ο Ηλείος, Pirron hō Ileidos'', ~365.-270. g.p.m.ē.) - [[Antīkā filosofija|antīkais filosofs]], [[Skepticisms|skepticisma]] mācības izveidotājs.
  
 
Dzimis Elidā IV gs.p.m.ē. otrajā pusē. Kā gleznotājs pavadījis Maķedonijas Aleksandru tā karagājienā uz Āziju kur, acīmredzot, iepazinies ar [[Indiešu filosofija|indiešu filosofiju]], kuras ietekme vērojama viņa uzskatos. Pēc atgriešanās dzimtenē, ievēlēts par priesteri. Miris Elidā ap 270. g.p.m.ē.
 
Dzimis Elidā IV gs.p.m.ē. otrajā pusē. Kā gleznotājs pavadījis Maķedonijas Aleksandru tā karagājienā uz Āziju kur, acīmredzot, iepazinies ar [[Indiešu filosofija|indiešu filosofiju]], kuras ietekme vērojama viņa uzskatos. Pēc atgriešanās dzimtenē, ievēlēts par priesteri. Miris Elidā ap 270. g.p.m.ē.

Versija, kas saglabāta 2010. gada 21. septembris, plkst. 13.30

Pirons no Elidas (Πύρρων ο Ηλείος, Pirron hō Ileidos, ~365.-270. g.p.m.ē.) - antīkais filosofs, skepticisma mācības izveidotājs.

Dzimis Elidā IV gs.p.m.ē. otrajā pusē. Kā gleznotājs pavadījis Maķedonijas Aleksandru tā karagājienā uz Āziju kur, acīmredzot, iepazinies ar indiešu filosofiju, kuras ietekme vērojama viņa uzskatos. Pēc atgriešanās dzimtenē, ievēlēts par priesteri. Miris Elidā ap 270. g.p.m.ē.

Darbi nav saglabājušies. Ziņas par viņa mācību nāk no tā skolnieka Timona darbiem un filosofu biogrāfa Diogena no Lāertas. Pirona mācības centrā ir ētika, laimes un tās sasniegšanas problēmas. Laimi viņš saprata kā dvēseles mieru (ataraxia) un kā atbrīvošanos no ciešanām (apatheia), un par līdzekli laimes sasniegšanai uzskatīja skepticismu. Katram mūsu apgalvojumam par kaut ko var pretstatīt tikpat pamatotu pretēju apgalvojumu, kas nav ne par matu sliktāks vai nepatiesāks. Atšķiras nevis lietas, bet cilvēku attieksme. Saskaņā ar Pirona mācību, mēs par lietām neko nevaram zināt, tāpēc vislabāk ir atturēties no jebkādiem spriedumiem (epoche) par tām. Šādas atturēšanās morālā vērtība ir dvēseles miera sasniegšana.

Literatūra par šo tēmu

  • Pirons no Elidas. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 329. lpp.

  • Flintoff E. Pyrrho and India // Phronesis XXV (1980) pp. 88-108
  • Bett Richard. What did Pyrrho Think about the Nature of the Divine and the Good? // Phronesis 39 (1994b), pp. 303-337
  • McEvilley Thomas. Pyrrhonism and Mādhyamika. // Philosophy East and West, Vol. 32, No. 1 (Jan., 1982), pp. 3-35
  • Bett Richard. Aristocles on Timon on Pyrrho: The Text, Its Logic and its Credibility. // Oxford Studies in Ancient Philosophy 12 (1994a), pp. 137-181
  • Bett Richard. Pyrrho, his antecedents, and his legacy. - Oxford University Press: Oxford, 2000
  • Striker Gisela. On the difference between the Pyrrhonists and the Academics. // Striker G. Essays on Hellenistic Epistemology and Ethics. - Cambridge University Press: Cambridge, 1996, pp. 135-149
  • Annas Julia, Barnes Jonathan. The Modes of Scepticism: Ancient Texts and Modern Interpretations. - Cambridge University Press: Cambridge, 1985
  • The Original Sceptics: A Controversy. / Burnyeat Myles, Frede Michael (eds.) - Hackett: Indianapolis, 1997
  • Doomen Jasper. The Problems of Scepticism. // Logical Analysis and History of Philosophy 10 (2007), pp. 36-52
  • Hankinson R.J. The Sceptics. - Routledge: London, 1995
  • Svavarsson Svavar Hrafn. Pyrrho’s dogmatic nature. // The Classical Quarterly 52 (2002), pp. 248-256
  • Svavarsson Svavar Hrafn. Pyrrho’s undecidable nature. // Oxford Studies in Ancient Philosophy 27 (2004), pp. 249-295

  • Pyrrhon von Elis. // Die Philosophie der Antike Bd. 3: Stoa, Epikureismus und Skepsis. - C.H.Beck: München, 1995
  • Frido Ricken. Antike Skeptiker. - C.H.Beck: München, 1994. S. 13-18, vgl. 18-28 und 159-162

  • Лосев А.Ф. История античной эстетики. том V. - Искусство: Москва, 1979
  • Шохин В.К. Индийские и греческие философы. // Индийская философия. Шраманский период (середина I тысячелетия до н.э.). - СПб., 2007

Resursi internetā par šo tēmu