Atšķirības starp "Pirtnieki" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (Komentāri)
5. rindiņa: 5. rindiņa:
 
1. Darbs pirtī bija necienīgs amats. Amatnieku u.c. [[Pilsētnieki|pilsētnieku]] korporatīvo organizāciju statūtos bija aizliegts ''pirtniekus'' ielūgt dzīrēs un satikties ar tiem publiski. ''Pirtnieku'' bērnus neuzņēma ne amatnieku [[Cunfte|cunftēs]], ne [[Namnieki|namnieku]] organizācijās.
 
1. Darbs pirtī bija necienīgs amats. Amatnieku u.c. [[Pilsētnieki|pilsētnieku]] korporatīvo organizāciju statūtos bija aizliegts ''pirtniekus'' ielūgt dzīrēs un satikties ar tiem publiski. ''Pirtnieku'' bērnus neuzņēma ne amatnieku [[Cunfte|cunftēs]], ne [[Namnieki|namnieku]] organizācijās.
  
2. Par pajumti un dažkārt par lietošanā piešķirtu semes gabalu ''pirtnieki'' atrstrādāja saimniekam noteiktu darba dienu skaitu.
+
2. Par pajumti un dažkārt par lietošanā piešķirtu zemes gabalu ''pirtnieki'' (''vaļinieki'') aprstrādāja saimniekam noteiktu darba dienu skaitu.
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2008. gada 4. oktobris, plkst. 17.34

Pirtnieki - 1. Livonijas pilsētu pirtīs nodarbinātie. 2. Vaļinieki, kas dzīvoka saimnieka pirtī.

Komentāri

1. Darbs pirtī bija necienīgs amats. Amatnieku u.c. pilsētnieku korporatīvo organizāciju statūtos bija aizliegts pirtniekus ielūgt dzīrēs un satikties ar tiem publiski. Pirtnieku bērnus neuzņēma ne amatnieku cunftēs, ne namnieku organizācijās.

2. Par pajumti un dažkārt par lietošanā piešķirtu zemes gabalu pirtnieki (vaļinieki) aprstrādāja saimniekam noteiktu darba dienu skaitu.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 21., 23. lpp.