Atšķirības starp "Puķītis Eduards" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Eduards Verners Puķītis''' (1889.-1971.) - [[Latvijas armija]]s Virspavēlnieka štāba jūras daļas kapteinis-leitnants, pirmās flotes vienības organizētājs.
+
'''Eduards Verners Puķītis''' (1889.-1971.) - [[Latvijas armija]]s Virspavēlnieka štāba [[Jūras daļa]]s kapteinis-leitnants, pirmās flotes vienības organizētājs.
  
Dzimis 1889. gada 27. augustā Skaņkalnē pie Mazsalacas. Mācījies jūrskolā par tālbraucēju stūrmani. I Pasaules kara laikā dienējis Krievijas impērijas Baltijas jūras kara flotē uz aizžogotājkuģa (20.07.1914.-15.01.1915.). 1916. gadā absolvējis un Jūras kadetu korpusu Pēterburgā un turpinājis dienestu kā mīnu tralera komandieris (līdz 07.07.1917.). Apbalvotas ar III šķiras [[Sv. Staņislava ordenis|Sv. Staņislava ordeni]]. No 1918. gada 18. decembra Somijas kara flotes kuģa "Vesta" otrais stūrmanis. 1919. gada 4. februārī stājies [[Latvijas Pagaidu valdība]]s dienestā, piedalījies [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s formēšanā. Dienējis 1. Valmieras kājnieku pulka 1. rotā, no 22. marta Rezerves bataljonā (vēlākajā 2. Cēsu kājnieku pulkā). No 18.05.1919. 2. Cēsu kājnieku pulka 1. rotas komandieris. 22.07. izveidoja [[Aiviekstes flotile|Aiviekstes flotili]] un bija tās komandieris (līdz 12.04.1920.). 1919. gada oktobrī pēc paša iniciatīvas izveidoja [[Jūras nodaļa|kara un transporta flotili Daugavā]], [[Bermontiāde]]s laikā izsēdināja desantu Ragaciemā un [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietoksnī]]. Par cīņām pie Plānupes muižas un Daugavgrīvas cietokšņa apbalvotas ar [[Lāčplēša Kara ordenis|LkO]]. 1920. gada 12. aprīlī iecelts par [[Kaujas kuģu un krastu apsardzības divizions|Kaujas kuģu un krastu apsardzības diviziona]] komandieri. No 01.05.1921. līdz 10.03.1923. palīgkuģa-velkoņa "T" (no 04.1922. palīgkuģis-tenderis "Artilērists") komandieris. 1923. gada 11. aprīlī atvaļināts no karadienesta. Kara flotes rezerves kapteinis. Nodibinājis "Latvju-angļu kuģniecības sabiedrību". [[Jūras aizsargi|Jūras aizsargu]] priekšnieks. [[LPSR]] 1945. gadā apcietināts un notiesāts uz 8 gadiem par dzimtenes nodevību, izcietis ieslodzījumu Čeļabinskas apgabalā, atbrīvots no ieslodzījuma 1952. gadā. Miris 1971. gadā Rīgā.
+
Dzimis 1889. gada 27. augustā Skaņkalnē pie Mazsalacas. Mācījies jūrskolā par tālbraucēju stūrmani. I Pasaules kara laikā dienējis Krievijas impērijas Baltijas jūras kara flotē uz aizžogotājkuģa (20.07.1914.-15.01.1915.). 1916. gadā absolvējis un Jūras kadetu korpusu Pēterburgā un turpinājis dienestu kā mīnu tralera komandieris (līdz 07.07.1917.). Apbalvotas ar III šķiras [[Sv. Staņislava ordenis|Sv. Staņislava ordeni]]. No 1918. gada 18. decembra Somijas kara flotes kuģa "Vesta" otrais stūrmanis. 1919. gada 4. februārī stājies [[Latvijas Pagaidu valdība]]s dienestā, piedalījies [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s formēšanā. Dienējis 1. Valmieras kājnieku pulka 1. rotā, no 22. marta Rezerves bataljonā (vēlākajā 2. Cēsu kājnieku pulkā). No 18.05.1919. 2. Cēsu kājnieku pulka 1. rotas komandieris. 22.07. izveidoja [[Aiviekstes flotile|Aiviekstes flotili]], 12.09. norīkots [[Lubānas flotile]]s izveidošanai, 1919. gada oktobrī, [[Bermontiāde]]s laikā viņam uzdeva izveidot [Kara transporta flote|Kara un transporta flotili Daugavā]]. 29.10. organizēja desantu Ragaciemā, desantu [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietoksnī]] un pie Dzintariem. Par cīņām pie Plānupes muižas un Daugavgrīvas cietokšņa apbalvotas ar [[Lāčplēša Kara ordenis|LkO]]. 1920. gada 12. aprīlī iecelts par "Kaujas kuģu un krastu apsardzības diviziona" komandieri. No 01.05.1921. līdz 10.03.1923. palīgkuģa-velkoņa "T" (no 04.1922. palīgkuģis-tenderis "Artilērists") komandieris. 1923. gada 11. aprīlī atvaļināts no karadienesta. Kara flotes rezerves kapteinis. Nodibinājis "Latvju-angļu kuģniecības sabiedrību". [[Jūras aizsargi|Jūras aizsargu]] priekšnieks. [[LPSR]] 1945. gadā apcietināts un notiesāts uz 8 gadiem par dzimtenes nodevību, izcietis ieslodzījumu Čeļabinskas apgabalā, atbrīvots no ieslodzījuma 1952. gadā. Miris 1971. gadā Rīgā.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Pašreizējā versija, 2013. gada 19. janvāris, plkst. 22.39

Eduards Verners Puķītis (1889.-1971.) - Latvijas armijas Virspavēlnieka štāba Jūras daļas kapteinis-leitnants, pirmās flotes vienības organizētājs.

Dzimis 1889. gada 27. augustā Skaņkalnē pie Mazsalacas. Mācījies jūrskolā par tālbraucēju stūrmani. I Pasaules kara laikā dienējis Krievijas impērijas Baltijas jūras kara flotē uz aizžogotājkuģa (20.07.1914.-15.01.1915.). 1916. gadā absolvējis un Jūras kadetu korpusu Pēterburgā un turpinājis dienestu kā mīnu tralera komandieris (līdz 07.07.1917.). Apbalvotas ar III šķiras Sv. Staņislava ordeni. No 1918. gada 18. decembra Somijas kara flotes kuģa "Vesta" otrais stūrmanis. 1919. gada 4. februārī stājies Latvijas Pagaidu valdības dienestā, piedalījies Ziemeļlatvijas brigādes formēšanā. Dienējis 1. Valmieras kājnieku pulka 1. rotā, no 22. marta Rezerves bataljonā (vēlākajā 2. Cēsu kājnieku pulkā). No 18.05.1919. 2. Cēsu kājnieku pulka 1. rotas komandieris. 22.07. izveidoja Aiviekstes flotili, 12.09. norīkots Lubānas flotiles izveidošanai, 1919. gada oktobrī, Bermontiādes laikā viņam uzdeva izveidot [Kara transporta flote|Kara un transporta flotili Daugavā]]. 29.10. organizēja desantu Ragaciemā, desantu Daugavgrīvas cietoksnī un pie Dzintariem. Par cīņām pie Plānupes muižas un Daugavgrīvas cietokšņa apbalvotas ar LkO. 1920. gada 12. aprīlī iecelts par "Kaujas kuģu un krastu apsardzības diviziona" komandieri. No 01.05.1921. līdz 10.03.1923. palīgkuģa-velkoņa "T" (no 04.1922. palīgkuģis-tenderis "Artilērists") komandieris. 1923. gada 11. aprīlī atvaļināts no karadienesta. Kara flotes rezerves kapteinis. Nodibinājis "Latvju-angļu kuģniecības sabiedrību". Jūras aizsargu priekšnieks. LPSR 1945. gadā apcietināts un notiesāts uz 8 gadiem par dzimtenes nodevību, izcietis ieslodzījumu Čeļabinskas apgabalā, atbrīvots no ieslodzījuma 1952. gadā. Miris 1971. gadā Rīgā.

Literatūra par šo tēmu

  • LVVA, 5601. f., 1. apr., 5118. l., 3.-16. lp.
  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999. ISBN 9984-00-395-7 - 388. lpp.