Atšķirības starp "Rīgas kājnieku pulks" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Rigas_kajnieku_pulks_nozime.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Rigas_kajnieku_pulks_nozime.png|right|thumb|200px|]] | ||
Latvijas armijas '''6. Rīgas kājnieku pulks''' - [[Latvijas armija]]s vienība, saformēta 1919. gada 5. augustā Valmierā, pārformējot [[4. Siguldas kājnieku pulks|4. Siguldas kājnieku pulku]]. [[Vidzemes divīzija]]s sastāvā. | Latvijas armijas '''6. Rīgas kājnieku pulks''' - [[Latvijas armija]]s vienība, saformēta 1919. gada 5. augustā Valmierā, pārformējot [[4. Siguldas kājnieku pulks|4. Siguldas kājnieku pulku]]. [[Vidzemes divīzija]]s sastāvā. | ||
| + | |||
| + | 1919. gada 25. augustā pulka daļas sāka pārvietot uz Rīgu, kur tās izvietojās pozīcijās no Rīgas-Jelgavas šosejas līdz Daugavai. 2. rota tika ar tvaikoni "Saratov" pārvesta (13.09.) uz Kurzemi, bet 4. rota nosūtīta (17.09.) uz Tukumu. 8. oktobrī sākās pulka dalība [[Bermontiāde|Bermontiādē]], saduroties ar [[Dzelzdivīzija]]s un [[Vācu leģions|Vācu leģiona]] daļām. Nespējot pretinieku apturē†, Rīgas kājnieku pulks atkāpās pāri Daugavai un ieņēma pozīcijas no Dzelzs tilta līdz Mazjumpravmuižai. Savukāŗt pulka rota Tukumā tika pielenkta un 10.10. padevās gūstā. | ||
Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu pulks tika pārformēts, apvienots ar [[Jelgavas kājnieku pulks|3. Jelgavas kājnieku pulku]] un iekļauts [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] [[24. teritoriālais korpuss|24. teritoriālajā korpusā]] kā 195. strēlnieku pulks. | Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu pulks tika pārformēts, apvienots ar [[Jelgavas kājnieku pulks|3. Jelgavas kājnieku pulku]] un iekļauts [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] [[24. teritoriālais korpuss|24. teritoriālajā korpusā]] kā 195. strēlnieku pulks. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 4. marts, plkst. 06.14
Latvijas armijas 6. Rīgas kājnieku pulks - Latvijas armijas vienība, saformēta 1919. gada 5. augustā Valmierā, pārformējot 4. Siguldas kājnieku pulku. Vidzemes divīzijas sastāvā.
1919. gada 25. augustā pulka daļas sāka pārvietot uz Rīgu, kur tās izvietojās pozīcijās no Rīgas-Jelgavas šosejas līdz Daugavai. 2. rota tika ar tvaikoni "Saratov" pārvesta (13.09.) uz Kurzemi, bet 4. rota nosūtīta (17.09.) uz Tukumu. 8. oktobrī sākās pulka dalība Bermontiādē, saduroties ar Dzelzdivīzijas un Vācu leģiona daļām. Nespējot pretinieku apturē†, Rīgas kājnieku pulks atkāpās pāri Daugavai un ieņēma pozīcijas no Dzelzs tilta līdz Mazjumpravmuižai. Savukāŗt pulka rota Tukumā tika pielenkta un 10.10. padevās gūstā.
Ar 1940. gada 10 jūlija rīkojumu pulks tika pārformēts, apvienots ar 3. Jelgavas kājnieku pulku un iekļauts Sarkanās Armijas 24. teritoriālajā korpusā kā 195. strēlnieku pulks.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 261.-262. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
