Vācu leģions
Vācu leģions (kr. Deutsche Legion) - Rietumu brīvprātīgo armijas grupa, izveidota 1919. gada vasarā dalībai Krievijas pilsoņu karā pret lieliniekiem, saformēta no Vācijā savervētiem brīvprātīgajiem, brīvkorpusiem, vairākām 6. rezerves korpusa vienībām un no landesvēra demobilizētajiem karavīriem. Piedalījās Bermontiādes notikumos. Atradās Vācijas armijas saimnieciskā apgādē, dislocēta Ziemeļlietuvā un Dienvidkurzemē. Štābs atradās Mežotnē. Komandieri:
- 1. ranga jūras kapteinis Pauls Zīverts (Kapitän zur See z.D. Paul Siewert; līdz 16.11.1919.)
- kapteinis Otto Vageners (Hauptmann Otto Wagener).
Bija iecerēts grupu veidot no brigādēm, katru brigādi bija nokomplektējot no 6 kājnieku bataljoniem, 1 eskadrona un 3 artilērijas baterijām. No Vācijas ieradās virkne brīvkorpusu, Petersdorfa brīvkorpuss, Lutkenhauza brīvkorpuss (5 rotas, 500 vīri, 4 mīnmetēji un 19 ložmetēji), Bertolda brīvkorpuss (Freikorps Berthold), Henkes brīvprātīgo bataljons (Freiwilligen-Bataillon Henke) u.c. Vienību personālsastāva skaits nemitīgi mainījās (kas raksturīgi brīvkorpusiem), apzīmējumi "vienība", "nodaļa", "bataljons" vai "pulks" bija visai nosacīti, tāpēc literatūrā tās biežāk dēvē par "vienībām" vai "nodaļām". Arī pašas armijas grupas struktūra nemitīgi mainās laika gaitā, apakšvienībām pārejot uz citām Rietumu brīvprātīgo armijas vienībām, mainoties personālsastāva skaitam u.tml.
Bermonts savās atmiņās min šādu leģiona vienību skaitu un lielumu: Triecienbataljons (600 viri), Baltenland grupa (800 vīri), Veikmana grupa (2000 vīri), Brandesa grupa (800 vīri), fon Jēna gurpa (700 vīri), fon Medema grupa (400 vīri), Stevera grupa (500 vīri), fon Petersdofra grupa (1000 vīri), 43 vieglie lielgabali un 1 smagās artilērijas baterija, kaujas sastāvā 9000 vīri, kopā ar aizmugures vienībām - 12000 vīru.
Pēc citiem avotiem, 1919. gada novembra sākumā pēc saraksta vienību veidoja:
- Strēlnieku pulks Baltenland (Regiment Baltenland; ~300-400 durkļi, 12-16 ložmetēji)
- Štefera brīvkorpuss (Freikorps Stever; ~250-450 vīri, 5 baterijas - 4-8 lielgabali - izvietotas pie vienībām, 2 ložmetēju rotas, štāba rota).
- Liepājas kājnieku pulks (Fußregiment "Libau", 150-200 durkļi, 6-8 ložmetēji)
- artilērijas baterija "Libau" (2 lielgabali)
- Liepājas jātnieku eskadrons (Kavallerieeskadron "Libau", 60-80 zobeni)
- gvardes 1. lauka artilērijas baterija (12-16 lielgabali)
- 5. lauka artilērijas baterija (4-6 haubices)
- Bādenes triecienbataljons (Badisches Sturm-Bataillon, 200-300 durkļi 10-15 ložmetēji)
- Jēnas grupa (Abteilung von Jena, ~380-490 durkļi, 2 vieglie lielgabali, 2 lielgabali, 10-15 ložmetēji)
- 1. bataljons "Jēna"
- 2. bataljons "Nordkurland"
- Vildermana brīvkorpuss (~350-500 durkļi, 50-80 zobeni, 4-6 lielgabali, 14-60 ložmetēji)
- Rikhofa brīvkorpuss (Freikorps Rieckhoff, kom. Rieckhoff, ~400-500 durkļi, 50-80 zobeni, 2 lielgabali, 14-20 ložmetēji))
- Mēdema brīvkorpuss (Freikorps von Medem; ~300-400 durkļi, 60-100 zobeni, 4-8 lielgabali, 12-16 ložmetēji, Latvijā kopš aprīļa)
- Veikmana kājnieku pulks (Freikorps von Weickhmann; ~400-500 durkļi, 50-60 zobeni, 10-12 lielgabali, 16-20 ložmetēji)
- Aviācijas divizions (Flieger-Division, 24-28 lidmašīnas)
- vienība Nr.424. (Flieger-Abteilung 426)
- krievu aviācijas vienība
- kaujas eskadra "Zaksenborg" (40 vienības)
aizmugures un loģistikas komandas. Kopā pēc saraksta: 4480-6140 kājnieki, 220-320 jātnieki, 47-69 lielgabali, 192-145 ložmetēji. [1]
Pēc Bermontiādes divīzija ar kaujām atkāpās uz Mēmeles (mūsd. Klaipēda) apvidu, bet no turienes uz Austrumprūsiju, kur 1919. gada decembrī pēc leģiona ierašanās to internēja un izformēja.
Skat. arī vervēšanas birojs "Baltenland"
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Ciganovs Juris. Krievu Rietumu brīvprātīgo armijas veidošanās. 1919. gada vasara-rudens. // Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstis. 54. sējums. 2000. gads, Nr.1./2., 19. lpp.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 280. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- P. Bermonta-Avalova Rietumu brīvprātīgo armijas virsniecības raksturojums // Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. V. – Rīga, 2004. – 57.–66. lpp.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš. - Rīga, 1922. (Rīga, 1990.)
- Pāvels Bermonts-Avalovs. Cīņā pret boļševismu. Pāvela Bermonta-Avalova atmiņas par 1919. gada notikumiem Latvijā. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2015., 344 lpp. ISBN 978-9934-0-4847-0
- Российский государственный военный архив (РГВА) : Штаб Западной добровольческой армии (1919-1922); Фонд: 40147, Дело: 70.
- Авалов П. В борьбе с большевизмом. - Глюкштадт/Гамбург, 1925
- Родзянко А.П. Воспоминания о Северо-западной армии. - Берлин, 1921
- Смирнов К. Начало Северо-западной армии. // Белое дело. т.1 - Берлин, 1926
- Goltz Rüdiger von der. Meine Sendung in Finnland und im Baltikum. - K.F.Kochler Verlag: Leipzig, 1920 - 312 S.
- Goltz Rüdiger von der. Als politischer General im Osten. - Leipzig, 1936
