Rīgas patrimoniālais apgabals
Rīgas patrimoniālais apgabals jeb Rīgas marka (vāc. Rigaer Patrimonialgebiet, kr. Рижский патримониальный округ) - administratīvi teritoriāla vienība, Rīgas pilsētas lauku novads (~750 km2), kas tika izveidots 1226. gada 15. martā un bija pakļauts Rīgas pilsētai. Un ietvēra sešas apdzīvotas vietas: Dreiliņus, Mazjumpravas, Olaines, Beberbekas, Piņķus un Salas. Līdz 1606. gadam teritorijas nosaukums bija Rīgas landfogteja (LandVogtey), ko pārvaldīja rātes kungi - landfogti (advocati marchiae civitatis, die Herrn Landvögte). Daļu Rīgas patrimoniālā apgabala aramzemes, mežu, ūdeņu un ganību izmantoja pilsētas iedzīvotāji, maksājot par to pilsētai gruntsnomu, taču lielāko daļu teritorijas apdzīvoja zemnieki, kas maksāja pilsētai feodālo renti. Rīgas pilsētas virsīpašuma tiesības Rīgas patrimoniālajā apgabalā saglabājās līdz 1940. gadam.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 67. lpp.
- Barzdeviča M. Rīgas patrimoniālais apgabals pēc zviedru laika kartogrāfiskā materiāla datiem. // Latvijas Vēstures institūta žurnāls. Nr. 4, 2004., 38.-64. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Latviešu konversācijas vārdnīca. 18.sējums, 35967.-35970. sleja.
- Latvijas padomju enciklopēdija. 8.sējums, 398.-399. lpp.
- Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3.sējums, 204. lpp.
- Latvju enciklopēdija. 3. sējums, 2170.-2171. lpp.
- Barzdeviča M. Rīgas pilsētas un tās apkārtnes teritoriālā attīstība un zemes izmantošana pēc 1621.-1710. gada kartogrāfiskajiem attēliem. (promocijas darba kopsavilkums, 2004.)
