Atšķirības starp "Rīgas vietniecība" versijām
m |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| 14. rindiņa: | 14. rindiņa: | ||
* [http://www.emc.komi.com/02/04/058_02.htm Государственно-территориальное устройство России] | * [http://www.emc.komi.com/02/04/058_02.htm Государственно-территориальное устройство России] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Valstu provinces]] |
| − | |||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 13. decembris, plkst. 20.40
Rīgas vietniecība jeb Rīgas vietniecības guberņa (kr. Рижское наместничество, vāc. Rigaer Stattahalterschaften) - administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā no 03.07.1783. līdz 12.12.1796. gadam, mūsdienu Ziemeļlatvijas un Dienvidigaunijas teritorijā, sastāvēja no 9 apriņķiem – Rīgas, Cēsu, Valkas, Valmieras, Pērnavas, Vīlandes, Veravas, Tērbatas un Sāmsalas. Izveidota no Rīgas guberņas. Pārvaldīja imperatora iecelts ģenerālgubernators, kura uzdevums bija augstākā uzraudzība pār guberņu un tiesības komandēt tajā izveidoto karaspēku. Tā padomdevēja organizācija bija landrātu kolēģija, ko Baltijā sarunvalodā dēvēja par "valdību". Ģenerālgubernatora rīkojumus, ko viņš izdeva, saskaņojot ar landrātu kolēģiju, sauca par "patentiem", kam bija likuma spēks vietniecības teritorijā. Katrā apriņķī tika izveidota zemes tiesa, kurā no 5 piesēdētājiem 2 bija zemnieki. 1786. gadā tika likvidēta landrātu kolēģija. Rīgas rāti nomainīja ar vēlētu pilsētas galvu un pilsētas Domi (1787.), tika reformētas tiesas. Lielās ģildes vietā izveidoja 3 tirgotāju ģildes (pēc mantas cenza), ierobežoja cunftu monopolstāvokli. Rīgas vietniecība tika likvidēta 28.11.1796., pārdēvējot to par Vidzemes guberņu.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 67. lpp.
