Atšķirības starp "Radomas Konstitūcija" versijām
m |
m ("Radomas konstitūcija" pārdēvēju par "Radomas Konstitūcija") |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Radomas konstitūcija''' jeb likums '''Nekā jauna bez vispārējas piekrišanas''' (lat. ''Nihil novi nisi commune consensu''), saīsinātā variantā: likums '''Nihil novi''' - [[Polijas karaliste]]s [[Seims|Seima]] 1505. gadā Radomas sesijā 3. maijā pieņemts likums, kas aizliedza [[Karalis|karalim]] izsludināt likumus, pirms tie ratificēti abās Seima palātās, t.i. ar šo dokumentu [[šļahta]] panāca savu tiesību pielīdzināšanu jau pastāvošajām [[Magnāts|magnātu]] tiesībām. Būtiskas papildus tiesības ieguva šļahtas pārstāvju veidotā apakšpalāta – ''zemju sūtņu nams'', - kuru veidoja vietējo [[Seimiks|seimiku]] izvirzītie pārstāvji. Konstitūcija nostiprināja abu palātu līdztiesību likumdošanā, un Polijas karalistē Seims kļuva par augstāko likumdošanas orgānu, svarīgu faktoru, kas ierobežoja [[Monarhs|monarha]] varu. Deklarēta "vispārējo piekrišanu" šļahta turpmāk traktēja kā vienbalsīgu lēmumu pieņemšanu Seimā. | + | '''Radomas konstitūcija''' jeb likums '''Nekā jauna bez vispārējas piekrišanas''' (lat. ''Nihil novi nisi commune consensu''), saīsinātā variantā: likums '''Nihil novi''' - [[Polijas karaliste]]s [[Seims|Seima]] 1505. gadā Radomas sesijā 3. maijā pieņemts likums, kas aizliedza [[Karalis|karalim]] izsludināt likumus, pirms tie ratificēti abās Seima palātās, t.i. ar šo dokumentu [[šļahta]] panāca savu tiesību pielīdzināšanu jau pastāvošajām [[Magnāts|magnātu]] tiesībām. Būtiskas papildus tiesības ieguva šļahtas pārstāvju veidotā apakšpalāta – ''zemju sūtņu nams'', - kuru veidoja vietējo [[Seimiks|seimiku]] izvirzītie pārstāvji. Konstitūcija nostiprināja abu palātu līdztiesību likumdošanā, un Polijas karalistē Seims kļuva par augstāko likumdošanas orgānu, svarīgu faktoru, kas ierobežoja [[Monarhs|monarha]] varu. Deklarēta "vispārējo piekrišanu" šļahta turpmāk traktēja kā vienbalsīgu lēmumu pieņemšanu Seimā, ieviešot t.s. ''[[libertum veto]]'' tiesības. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Pašreizējā versija, 2008. gada 26. decembris, plkst. 21.29
Radomas konstitūcija jeb likums Nekā jauna bez vispārējas piekrišanas (lat. Nihil novi nisi commune consensu), saīsinātā variantā: likums Nihil novi - Polijas karalistes Seima 1505. gadā Radomas sesijā 3. maijā pieņemts likums, kas aizliedza karalim izsludināt likumus, pirms tie ratificēti abās Seima palātās, t.i. ar šo dokumentu šļahta panāca savu tiesību pielīdzināšanu jau pastāvošajām magnātu tiesībām. Būtiskas papildus tiesības ieguva šļahtas pārstāvju veidotā apakšpalāta – zemju sūtņu nams, - kuru veidoja vietējo seimiku izvirzītie pārstāvji. Konstitūcija nostiprināja abu palātu līdztiesību likumdošanā, un Polijas karalistē Seims kļuva par augstāko likumdošanas orgānu, svarīgu faktoru, kas ierobežoja monarha varu. Deklarēta "vispārējo piekrišanu" šļahta turpmāk traktēja kā vienbalsīgu lēmumu pieņemšanu Seimā, ieviešot t.s. libertum veto tiesības.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 79. lpp.
- Sebastian Piątkowski. Radom - zarys dziejów miasta. - Radom, 2000, ISBN 83-914912-0-X
- Mariusz Markiewicz. Historia Polski 1492-1792. - Kraków, 2002, ISBN 978-83-08-04128-4
