Atšķirības starp "Samsoni Himmelšernas" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Samson-Himmelstjerna_Wappen.png|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Samson-Himmelstjerna_Wappen.png|right|thumb|200px|]]
'''Samsoni fon Himmelšernas''' (vc. ''Samson von Himmelstjerna'', kr. ''Самсон фон Гиммельштиерн, Гиммельштерн, Гиммельштирн'') – zviedru izcelsmes [[bruņniecība]]s dzimta Zviedrijā, un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Livonija|Livonijā]], vēlāk [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] un Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas guberņās, kā arī Iekškrievijā (Rostova pie Donas).
+
'''Samsoni fon Himmelšernas''' (vc. ''Samson von Himmelstjerna'', kr. ''Самсон фон Гиммельштиерн, Гиммельштерн, Гиммельштирн'') – Nīderlandes (Brabante) izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižniecības dzimta [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]], vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas guberņās.
  
1752. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes, 1809. gadā – Igaunijas, 1840. gadā – Sāmsalas un [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]
+
Dzimtas aizsācējs ir kāds Nīmans Samsons (''Naeman Samson'', ?-1583), kurš 1568. gadā ieradās Rīgā kā algotņu kapteinis. Viņa dēls, Vidzemes luteriskās Baznīcas superintendants Hermanis Samsons (''Hermann Samson'') 1640. gadā saņēma Zviedrijas karalistes dižciltību, ģerboni un uzvārdu Himmelšerna. 1752. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes, 1809. gadā – Igaunijas, 1840. gadā – Sāmsalas un [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Laika gaitā dzimta sadalījās piecās līnijās: Riuges (vc. ''Rauge''. ig. ''Rõuge''), Urvastes ( vc. ''Urbs'', ig. ''Urvaste''), Walling, Partsu (vc. ''Pardas'', ig. ''Parzemois, Partsi'') un Uelzen.
  
 
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: jurists, tiesību zinātnieks, tulkotājs, dzejnieks, Vidzemes landrāts, [[Baltijas Vietējo likumu kopojums|Baltijas vietējo likumu]] izstrādātājs Reinholds Samsons fon Himmelšerna (''Reinhold Jochann Ludwig Samson von Himmelstjerna'', kr. ''Самсон-фон-Гиммельштирн Рейнгольд'', 1778-1858); Baltiešu-vācu Nacionālās komitejas (''Baltisch-Deutsches Nationalausschuss'') priešsēdētājs Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna (''Friedrich Samson von Himmelstjerna''); [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, kareivis, LKO kavalieris [[Samsons-Himmelšerna Felikss fon|Felikss Samsons fon Himmelšerna]] (1885-1967).
 
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: jurists, tiesību zinātnieks, tulkotājs, dzejnieks, Vidzemes landrāts, [[Baltijas Vietējo likumu kopojums|Baltijas vietējo likumu]] izstrādātājs Reinholds Samsons fon Himmelšerna (''Reinhold Jochann Ludwig Samson von Himmelstjerna'', kr. ''Самсон-фон-Гиммельштирн Рейнгольд'', 1778-1858); Baltiešu-vācu Nacionālās komitejas (''Baltisch-Deutsches Nationalausschuss'') priešsēdētājs Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna (''Friedrich Samson von Himmelstjerna''); [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, kareivis, LKO kavalieris [[Samsons-Himmelšerna Felikss fon|Felikss Samsons fon Himmelšerna]] (1885-1967).

Versija, kas saglabāta 2017. gada 18. aprīlis, plkst. 21.22

Samson-Himmelstjerna Wappen.png

Samsoni fon Himmelšernas (vc. Samson von Himmelstjerna, kr. Самсон фон Гиммельштиерн, Гиммельштерн, Гиммельштирн) – Nīderlandes (Brabante) izcelsmes vācbaltiešu muižniecības dzimta Zviedru Vidzemē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas guberņās.

Dzimtas aizsācējs ir kāds Nīmans Samsons (Naeman Samson, ?-1583), kurš 1568. gadā ieradās Rīgā kā algotņu kapteinis. Viņa dēls, Vidzemes luteriskās Baznīcas superintendants Hermanis Samsons (Hermann Samson) 1640. gadā saņēma Zviedrijas karalistes dižciltību, ģerboni un uzvārdu Himmelšerna. 1752. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes, 1809. gadā – Igaunijas, 1840. gadā – Sāmsalas un Kurzemes bruņniecības matrikulā. Laika gaitā dzimta sadalījās piecās līnijās: Riuges (vc. Rauge. ig. Rõuge), Urvastes ( vc. Urbs, ig. Urvaste), Walling, Partsu (vc. Pardas, ig. Parzemois, Partsi) un Uelzen.

No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: jurists, tiesību zinātnieks, tulkotājs, dzejnieks, Vidzemes landrāts, Baltijas vietējo likumu izstrādātājs Reinholds Samsons fon Himmelšerna (Reinhold Jochann Ludwig Samson von Himmelstjerna, kr. Самсон-фон-Гиммельштирн Рейнгольд, 1778-1858); Baltiešu-vācu Nacionālās komitejas (Baltisch-Deutsches Nationalausschuss) priešsēdētājs Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna (Friedrich Samson von Himmelstjerna); Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, kareivis, LKO kavalieris Felikss Samsons fon Himmelšerna (1885-1967).

Resursi internetā par šo tēmu