Atšķirības starp "Samsoni Himmelšernas" versijām
m |
m |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
Dzimtas aizsācējs ir kāds Nīmans Samsons (''Naeman Samson'', ?-1583), kurš 1568. gadā ieradās Rīgā kā algotņu kapteinis. Viņa dēls, Vidzemes luteriskās Baznīcas superintendants Hermanis Samsons (''Hermann Samson'') 1640. gadā saņēma Zviedrijas karalistes dižciltību, ģerboni un uzvārdu Himmelšerna. 1752. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes, 1809. gadā – Igaunijas, 1840. gadā – Sāmsalas un [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Laika gaitā dzimta sadalījās piecās līnijās: Riuges (vc. ''Rauge''. ig. ''Rõuge''), Urvastes ( vc. ''Urbs'', ig. ''Urvaste''), Walling, Partsu (vc. ''Pardas'', ig. ''Parzemois, Partsi'') un Uelzen. | Dzimtas aizsācējs ir kāds Nīmans Samsons (''Naeman Samson'', ?-1583), kurš 1568. gadā ieradās Rīgā kā algotņu kapteinis. Viņa dēls, Vidzemes luteriskās Baznīcas superintendants Hermanis Samsons (''Hermann Samson'') 1640. gadā saņēma Zviedrijas karalistes dižciltību, ģerboni un uzvārdu Himmelšerna. 1752. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes, 1809. gadā – Igaunijas, 1840. gadā – Sāmsalas un [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Laika gaitā dzimta sadalījās piecās līnijās: Riuges (vc. ''Rauge''. ig. ''Rõuge''), Urvastes ( vc. ''Urbs'', ig. ''Urvaste''), Walling, Partsu (vc. ''Pardas'', ig. ''Parzemois, Partsi'') un Uelzen. | ||
| − | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: jurists, tiesību zinātnieks, tulkotājs, dzejnieks, Vidzemes landrāts, [[Baltijas Vietējo likumu kopojums|Baltijas vietējo likumu]] izstrādātājs Reinholds Samsons fon Himmelšerna (''Reinhold Jochann Ludwig Samson von Himmelstjerna'', kr. ''Самсон-фон-Гиммельштирн Рейнгольд'', 1778-1858); ģenerālleitnants, Tulas ieroču rūpnīcas priekšnieks Klaudijs Samsons fon Himmelšerna (''Claudius Hermann von Samson-Himmelstjerna'', kr. ''Клавдий-Герман Самсон-фон-Гиммельшерна'', 1800-1881); ārsts, Tērbatas universitātes rektors (1865-1868) Hermanis Samsons fon Himmelšerna (''Hermann Guido Samson von Himmelstjerna'', kr. ''Гвидо-Герман Карлович Самсон фон Гиммельшерна'', 1809-1868); Baltiešu-vācu Nacionālās komitejas (''Baltisch-Deutsches Nationalausschuss'') priešsēdētājs Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna (''Friedrich Samson von Himmelstjerna''); [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, kareivis, [[ | + | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: jurists, tiesību zinātnieks, tulkotājs, dzejnieks, Vidzemes landrāts, [[Baltijas Vietējo likumu kopojums|Baltijas vietējo likumu]] izstrādātājs Reinholds Samsons fon Himmelšerna (''Reinhold Jochann Ludwig Samson von Himmelstjerna'', kr. ''Самсон-фон-Гиммельштирн Рейнгольд'', 1778-1858); ģenerālleitnants, Tulas ieroču rūpnīcas priekšnieks Klaudijs Samsons fon Himmelšerna (''Claudius Hermann von Samson-Himmelstjerna'', kr. ''Клавдий-Герман Самсон-фон-Гиммельшерна'', 1800-1881); ārsts, Tērbatas universitātes rektors (1865-1868) Hermanis Samsons fon Himmelšerna (''Hermann Guido Samson von Himmelstjerna'', kr. ''Гвидо-Герман Карлович Самсон фон Гиммельшерна'', 1809-1868); Baltiešu-vācu Nacionālās komitejas (''Baltisch-Deutsches Nationalausschuss'') priešsēdētājs Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna (''Friedrich Samson von Himmelstjerna''); [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, kareivis, [[LKo]] kavalieris [[Samsons-Himmelšerna Felikss fon|Felikss Samsons fon Himmelšerna]] (1885-1967). |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 18. aprīlis, plkst. 21.28
Samsoni fon Himmelšernas (vc. Samson von Himmelstjerna, kr. Самсон фон Гиммельштиерн, Гиммельштерн, Гиммельштирн) – Nīderlandes (Brabante) izcelsmes vācbaltiešu muižniecības dzimta Zviedru Vidzemē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas guberņās.
Dzimtas aizsācējs ir kāds Nīmans Samsons (Naeman Samson, ?-1583), kurš 1568. gadā ieradās Rīgā kā algotņu kapteinis. Viņa dēls, Vidzemes luteriskās Baznīcas superintendants Hermanis Samsons (Hermann Samson) 1640. gadā saņēma Zviedrijas karalistes dižciltību, ģerboni un uzvārdu Himmelšerna. 1752. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes, 1809. gadā – Igaunijas, 1840. gadā – Sāmsalas un Kurzemes bruņniecības matrikulā. Laika gaitā dzimta sadalījās piecās līnijās: Riuges (vc. Rauge. ig. Rõuge), Urvastes ( vc. Urbs, ig. Urvaste), Walling, Partsu (vc. Pardas, ig. Parzemois, Partsi) un Uelzen.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: jurists, tiesību zinātnieks, tulkotājs, dzejnieks, Vidzemes landrāts, Baltijas vietējo likumu izstrādātājs Reinholds Samsons fon Himmelšerna (Reinhold Jochann Ludwig Samson von Himmelstjerna, kr. Самсон-фон-Гиммельштирн Рейнгольд, 1778-1858); ģenerālleitnants, Tulas ieroču rūpnīcas priekšnieks Klaudijs Samsons fon Himmelšerna (Claudius Hermann von Samson-Himmelstjerna, kr. Клавдий-Герман Самсон-фон-Гиммельшерна, 1800-1881); ārsts, Tērbatas universitātes rektors (1865-1868) Hermanis Samsons fon Himmelšerna (Hermann Guido Samson von Himmelstjerna, kr. Гвидо-Герман Карлович Самсон фон Гиммельшерна, 1809-1868); Baltiešu-vācu Nacionālās komitejas (Baltisch-Deutsches Nationalausschuss) priešsēdētājs Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna (Friedrich Samson von Himmelstjerna); Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, kareivis, LKo kavalieris Felikss Samsons fon Himmelšerna (1885-1967).
