Atšķirības starp "Sasanīdu dinastija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(10 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Sasanīdi''' (pers. ساسانیان) - [[Monarhs|monarhu]] dinastija [[Sasanīdu Persija|Persijā]] laikā no 224. līdz 651. gadam. Dzimtas senčos bijuši Parsas valdnieki, līdz ar to III gs. Sasanīdi šajā [[Aršakīdu Persija|Partas lielvalsts]] provincē bija visai ietekmīgi: dinastijas aizsācējs Sasans bija Anahitas tempļa [[mags]], tā dēls Pāpagāns - Istahras pilsētas un novada [[hvatavs]] (valdnieks vasalis). Cīņu par Persijas troni uzsāka Pāpagāna dēls Artašīrs (اردشیر‎ - ''Ardashīr''), kurš savu karjeru sāka visai pieticīgi kā Darabgerdas cietokšņa komandants, taču, izmantojot valstī sākušās jukas un centrālās varas vājumu, 209. gadā kļuva par Istahrdatas šahu, turpmākajos gados pakļaujot savai varai aizvien vairāk apkaimes teritoriju, līdz sagrāba varu visā Parsā, kļūstot par vienu no ietekmīgākajiem magnātiem Partas lielvalstī. Turpinot līdzšinējo stratēģiju, viņš pakļāva Isfahanu, Kermanu, iebruka Huzistānā un pavērsās uz ziemeļiem, pārstājot atzīt sevi par valdnieka vasali. 224. gada 20. aprīlī Ormizdaganas līdzenumā Artašīrs sastapās kaujā ar Partas valdnieku Ardavanu IV (pers. اردوان - ''Ardavan''), iznīcinot tā karaspēku, bet 226. gadā jau kronējās par visas valsts [[Šahanšahs|šahanšahu]] (t.i. ''valdnieku valdnieks''). Savu lielāko varenību Sasanīdu impērija sasniedza Hosroja II laikā (590.-628.). Pēdējais Sasanīds Persijas tronī bija Jezdigerds III (pers. یزدگرد سوم), kurš pēc 14 gadu ilga kara ar arābu [[Kalifāts|Kalifātu]] 651. gadā cieta sakāvi, zaudējot dzīvību un valsti.
+
{| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5"
 +
|+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Sasanīdu impērija'''
 +
|-
 +
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Sassanid-empire-610CE.jpg|200px]]
 +
|-
 +
| style="vertical-align: top; text-align: left;" |
 +
* [[Sasans Sasanīds|Sasans]]
 +
* [[Pāpagāns Sasanīds|Pāpagāns]] (209.-220.)
 +
* [[Artašīrs I (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Artašīrs I]] (220.-241.)
 +
* [[Šapurs I (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Šapurs I]] (241.-272.)
 +
* [[Hormuzds (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Hormuzds I]] (272.-273.)
 +
* [[Bahrams I (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Bahrams I]] (273.-276.)
 +
* [[Bahrams II (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Bahrams II]] (276.-293.)
 +
* [[Bahrams III (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Bahrams III]] (293.)
 +
* [[Narse (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Narse]] (293.-302.)
 +
* [[Hormuzds II (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Hormuzds II]] (302.-309.)
 +
* [[Adurs Narse (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Adurs Narse]] (309.)
 +
* [[Šapurs II (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Šapurs II]] (309.-379.)
 +
* [[Artašīrs II (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Artašīrs II]] (379.-382.)
 +
* [[Šapurs III (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Šapurs III]] (383.-388.)
 +
* [[Bahrams IV (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Bahrams IV]] (388.-399.)
 +
* [[Jezdigerds I (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Jezdigerds I]] (399.-420.)
 +
* [[Bahrams V (Sasanīdu Persijas valdnieks)|Bahrams V]] (420.-438.)
 +
* Jezdigerds II (438.-457.)
 +
* Hormuzds III (457.-459.)
 +
* Perozs I (457.-484.)
 +
* Balašs (484.-488.)
 +
* Kavada I (488.-531.)
 +
* Zamasps (496.-498.)
 +
* Hosrojs I (531.-579.)
 +
* Hormuzds IV (579.-590.)
 +
* Bistams (591.-595.)
 +
* Hormuzds V (593.)
 +
* Hosrojs II (591.-628.)
 +
* Kavada II (628.)
 +
* Artašīrs III (628.-630.)
 +
* Borandohta (630.-631.)
 +
* Perozs II (631.)
 +
* Azarmedohta (631.)
 +
* Farruhzads Hosrojs (631.)
 +
* Hormuzds VI (631.-632.)
 +
* Jezdigerds III (632.-651.)
 +
|}
 +
'''Sasanīdi''' (pers. ساسانیان) - [[Monarhs|monarhu]] dinastija [[Sasanīdu Persija|Persijā]] laikā no 224. līdz 651. gadam. Dzimta savu izcelsmi saistīja ar leģendāro Bahmanu, taču nosaukumu ieguva no Sasana, kurš bija Anahitas tempļa virspriesteris, tā dēls Pāpagāns - Stahras pilsētas un novada [[hvatavs]] (pārvaldnieks). Cīņu par Persijas troni uzsāka Pāpagāna dēls Artašīrs (اردشیر‎ - ''Ardashīr''), kurš savu karjeru sāka visai pieticīgi kā Darabgerdas cietokšņa komandants, taču, izmantojot valstī sākušās jukas un centrālās varas vājumu, 209. gadā kļuva par Istahrdatas šahu, turpmākajos gados pakļaujot savai varai aizvien vairāk apkaimes teritoriju, līdz sagrāba varu visā Parsā, kļūstot par vienu no ietekmīgākajiem magnātiem Partas lielvalstī. Turpinot līdzšinējo stratēģiju, viņš pakļāva Isfahanu, Kermanu, iebruka Huzistānā un pavērsās uz ziemeļiem, pārstājot atzīt sevi par valdnieka vasali. 224. gada 20. aprīlī Ormizdaganas līdzenumā Artašīrs sastapās kaujā ar [[Partas valsts|Partas]] valdnieku Ardavanu IV (pers. اردوان - ''Ardavan''), iznīcinot tā karaspēku, bet 226. gadā jau kronējās par visas valsts [[Šahanšahs|šahanšahu]] (t.i. ''valdnieku valdnieks''). Savu lielāko varenību Sasanīdu impērija sasniedza Hosroja II laikā (590.-628.). Pēdējais Sasanīds Persijas tronī bija Jezdigerds III (pers. یزدگرد سوم), kurš pēc 14 gadu ilga kara ar arābu [[Kalifāts|Kalifātu]] 651. gadā cieta sakāvi, zaudējot dzīvību un valsti.
  
'''Sasanīdi:'''
+
== Resursi internetā par šo tēmu ==
* Sasans, Anahitas hvatavs
+
 
* Pāpāgs, Anahitas hvatavs (209.), Istahrdatas [[šahs]] (209.-220.)
+
* [http://www.booksite.ru/fulltext/1/001/008/099/828.htm Сасаниды, иранская династия - booksite.ru]
* Šapurs, Istahrdatas šahs (209.-220.)
+
* [http://www.hrono.info/geneal/sasanydy.html Сасаниды (генеалогическая таблица)]
* Artašīrs I, Istahrdatas šahs (220.-226), šahanšahs (226.-241.)
+
* [http://www.ashavan.narod.ru/biblioteka/karnamak/karnamak1.htm Книга деяний Ардашира сына Папака. Транскр., пер. со среднеперс., введ., коммент., глосс. О. М. Чунаковой. Глав. ред. вост. лит. «НАУКА», Москва, 1987]
* Šapurs I, šahanšahs (241.-272.)
 
* Hormuzds I, šahanšahs (272.-273.)
 
* Bahrams I, šahanšahs (273.-276.)
 
* Bahrams II, šahanšahs (276.-293.)
 
* Bahrams III, šahanšahs (293.)
 
* Narse, šahanšahs (293.-302.)
 
* Hormuzds II, šahanšahs (302.-309.)
 
* Adurs Narse, šahanšahs (309.)
 
* Šapurs II, šahanšahs (309.-379.)
 
* Artašīrs I, šahanšahs (379.-382.)
 
* Šapurs III, šahanšahs (383.-388.)
 
* Bahrams IV, šahanšahs (388.-399.)
 
* Jezdigerds I, šahanšahs (399.-420.)
 
* Bahrams V, šahanšahs (420.-438.)
 
* Jezdigerds II, šahanšahs (438.-457.)
 
* Hormuzds III, šahanšahs (457.-459.)
 
* Perozs I, šahanšahs (457.-484.)
 
* Balašs, šahanšahs (484.-488.)
 
* Kavada I, šahanšahs (488.-531.)
 
* Zamasps, šahanšahs (496.-498.)
 
* Hosrojs I, šahanšahs (531.-579.)
 
* Hormuzds IV, šahanšahs (579.-590.)
 
----
 
:* Bahrams VI Čubins (ne no Sasanīdu dzimtas), šahanšahs (590.-591.)
 
----
 
* Bistams, šahanšahs (591.-595.)
 
* Hormuzds V, šahanšahs (593.)
 
* Hosrojs II, šahanšahs (591.-628.)
 
* Kavada II, šahanšahs (628.)
 
* Artašīrs III, šahanšahs (628.-630.)
 
----
 
:* Faruhans Šahrvarazs (ne no Sasanīdu dzimtas), šahanšahs (630.)
 
----
 
* Borandohta, šahanšahiene (630.-631.)
 
* Perozs II, šahanšahs (631.)
 
* Azarmedohta, šahanšahiene (631.)
 
* Farruhzads Hosrojs, šahanšahs (631.)
 
* Hormuzds VI, šahanšahs (631.-632.)
 
* Jezdigerds III, šahanšahs (632.-651.)
 
  
 
[[Kategorija:Āzijas monarhu dinastijas]]
 
[[Kategorija:Āzijas monarhu dinastijas]]

Pašreizējā versija, 2013. gada 10. aprīlis, plkst. 10.49

Sasanīdu impērija
Sassanid-empire-610CE.jpg

Sasanīdi (pers. ساسانیان) - monarhu dinastija Persijā laikā no 224. līdz 651. gadam. Dzimta savu izcelsmi saistīja ar leģendāro Bahmanu, taču nosaukumu ieguva no Sasana, kurš bija Anahitas tempļa virspriesteris, tā dēls Pāpagāns - Stahras pilsētas un novada hvatavs (pārvaldnieks). Cīņu par Persijas troni uzsāka Pāpagāna dēls Artašīrs (اردشیر‎ - Ardashīr), kurš savu karjeru sāka visai pieticīgi kā Darabgerdas cietokšņa komandants, taču, izmantojot valstī sākušās jukas un centrālās varas vājumu, 209. gadā kļuva par Istahrdatas šahu, turpmākajos gados pakļaujot savai varai aizvien vairāk apkaimes teritoriju, līdz sagrāba varu visā Parsā, kļūstot par vienu no ietekmīgākajiem magnātiem Partas lielvalstī. Turpinot līdzšinējo stratēģiju, viņš pakļāva Isfahanu, Kermanu, iebruka Huzistānā un pavērsās uz ziemeļiem, pārstājot atzīt sevi par valdnieka vasali. 224. gada 20. aprīlī Ormizdaganas līdzenumā Artašīrs sastapās kaujā ar Partas valdnieku Ardavanu IV (pers. اردوان - Ardavan), iznīcinot tā karaspēku, bet 226. gadā jau kronējās par visas valsts šahanšahu (t.i. valdnieku valdnieks). Savu lielāko varenību Sasanīdu impērija sasniedza Hosroja II laikā (590.-628.). Pēdējais Sasanīds Persijas tronī bija Jezdigerds III (pers. یزدگرد سوم), kurš pēc 14 gadu ilga kara ar arābu Kalifātu 651. gadā cieta sakāvi, zaudējot dzīvību un valsti.

Resursi internetā par šo tēmu