Atšķirības starp "Sasanīdu dinastija" versijām
m |
m |
||
| (4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 42. rindiņa: | 42. rindiņa: | ||
* Jezdigerds III (632.-651.) | * Jezdigerds III (632.-651.) | ||
|} | |} | ||
| − | '''Sasanīdi''' (pers. ساسانیان) - [[Monarhs|monarhu]] dinastija [[Sasanīdu Persija|Persijā]] laikā no 224. līdz 651. gadam. Dzimta savu izcelsmi saistīja ar leģendāro Bahmanu, taču nosaukumu ieguva no Sasana, kurš bija Anahitas tempļa | + | '''Sasanīdi''' (pers. ساسانیان) - [[Monarhs|monarhu]] dinastija [[Sasanīdu Persija|Persijā]] laikā no 224. līdz 651. gadam. Dzimta savu izcelsmi saistīja ar leģendāro Bahmanu, taču nosaukumu ieguva no Sasana, kurš bija Anahitas tempļa virspriesteris, tā dēls Pāpagāns - Stahras pilsētas un novada [[hvatavs]] (pārvaldnieks). Cīņu par Persijas troni uzsāka Pāpagāna dēls Artašīrs (اردشیر - ''Ardashīr''), kurš savu karjeru sāka visai pieticīgi kā Darabgerdas cietokšņa komandants, taču, izmantojot valstī sākušās jukas un centrālās varas vājumu, 209. gadā kļuva par Istahrdatas šahu, turpmākajos gados pakļaujot savai varai aizvien vairāk apkaimes teritoriju, līdz sagrāba varu visā Parsā, kļūstot par vienu no ietekmīgākajiem magnātiem Partas lielvalstī. Turpinot līdzšinējo stratēģiju, viņš pakļāva Isfahanu, Kermanu, iebruka Huzistānā un pavērsās uz ziemeļiem, pārstājot atzīt sevi par valdnieka vasali. 224. gada 20. aprīlī Ormizdaganas līdzenumā Artašīrs sastapās kaujā ar [[Partas valsts|Partas]] valdnieku Ardavanu IV (pers. اردوان - ''Ardavan''), iznīcinot tā karaspēku, bet 226. gadā jau kronējās par visas valsts [[Šahanšahs|šahanšahu]] (t.i. ''valdnieku valdnieks''). Savu lielāko varenību Sasanīdu impērija sasniedza Hosroja II laikā (590.-628.). Pēdējais Sasanīds Persijas tronī bija Jezdigerds III (pers. یزدگرد سوم), kurš pēc 14 gadu ilga kara ar arābu [[Kalifāts|Kalifātu]] 651. gadā cieta sakāvi, zaudējot dzīvību un valsti. |
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | * [http://www.booksite.ru/fulltext/1/001/008/099/828.htm Сасаниды, иранская династия - booksite.ru] | ||
| + | * [http://www.hrono.info/geneal/sasanydy.html Сасаниды (генеалогическая таблица)] | ||
* [http://www.ashavan.narod.ru/biblioteka/karnamak/karnamak1.htm Книга деяний Ардашира сына Папака. Транскр., пер. со среднеперс., введ., коммент., глосс. О. М. Чунаковой. Глав. ред. вост. лит. «НАУКА», Москва, 1987] | * [http://www.ashavan.narod.ru/biblioteka/karnamak/karnamak1.htm Книга деяний Ардашира сына Папака. Транскр., пер. со среднеперс., введ., коммент., глосс. О. М. Чунаковой. Глав. ред. вост. лит. «НАУКА», Москва, 1987] | ||
[[Kategorija:Āzijas monarhu dinastijas]] | [[Kategorija:Āzijas monarhu dinastijas]] | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 10. aprīlis, plkst. 10.49
| |
| |
Sasanīdi (pers. ساسانیان) - monarhu dinastija Persijā laikā no 224. līdz 651. gadam. Dzimta savu izcelsmi saistīja ar leģendāro Bahmanu, taču nosaukumu ieguva no Sasana, kurš bija Anahitas tempļa virspriesteris, tā dēls Pāpagāns - Stahras pilsētas un novada hvatavs (pārvaldnieks). Cīņu par Persijas troni uzsāka Pāpagāna dēls Artašīrs (اردشیر - Ardashīr), kurš savu karjeru sāka visai pieticīgi kā Darabgerdas cietokšņa komandants, taču, izmantojot valstī sākušās jukas un centrālās varas vājumu, 209. gadā kļuva par Istahrdatas šahu, turpmākajos gados pakļaujot savai varai aizvien vairāk apkaimes teritoriju, līdz sagrāba varu visā Parsā, kļūstot par vienu no ietekmīgākajiem magnātiem Partas lielvalstī. Turpinot līdzšinējo stratēģiju, viņš pakļāva Isfahanu, Kermanu, iebruka Huzistānā un pavērsās uz ziemeļiem, pārstājot atzīt sevi par valdnieka vasali. 224. gada 20. aprīlī Ormizdaganas līdzenumā Artašīrs sastapās kaujā ar Partas valdnieku Ardavanu IV (pers. اردوان - Ardavan), iznīcinot tā karaspēku, bet 226. gadā jau kronējās par visas valsts šahanšahu (t.i. valdnieku valdnieks). Savu lielāko varenību Sasanīdu impērija sasniedza Hosroja II laikā (590.-628.). Pēdējais Sasanīds Persijas tronī bija Jezdigerds III (pers. یزدگرد سوم), kurš pēc 14 gadu ilga kara ar arābu Kalifātu 651. gadā cieta sakāvi, zaudējot dzīvību un valsti.
