Atšķirības starp "Senešals" versijām

'''Senešals''' (fr. ''sénéchal'', sp. ''senescal'', an. ''steward'', kr. ''cенешаль'', vc. ''Drussard, Truchsess, Trauchzess, Truchseß'' - no senaugšvāc. ''truhtsâzo''; no vecfr. ''sénéchal'' - "vecākais kalpotājs", no lat. ''senex'' - "sirmgalvis" + senaugšvāc. ''scalc'' - "kalps") - monarha galma galdzinis. Augstākais galma ierēdņa amats, izveidots [[Franku valsts|Franku valstī]] VI-VII gs. Pienākumos sākotnēji bija dzīru organizēšana, kas laika gaitā tika papildināta ar galma ceremoniju uzraudzīšanu, [[Galms|galma]] dzīves vadīšanu, pārzināja [[Karalis|karaļa]] personisko lietvedību, monarha rezidences kalpotājus, ceremonijas un, līdzīgi kā Anglijas karalistē virsstjuarts (''High-Steward'') pildīja arī tiesneša pienākumus. Karaļa ''senešals'' tika dēvēts par '''lielsenešalu''' (''Grand Sénéchal'') - lai atšķirtu to no Normandijas, Burgundijas, Bretaņas un Akvitānijas [[Hercogs|hercogu]] galmu, kā arī Flandrijas, Šampaņas un Tulūzas [[Grāfs|grāfu]] galmu ''senešaliem''. Kā karaļa galma amats likvidēts 1191. gadā. [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]] karaļa ierēdnis, lielāka tiesas apgabala - [[senešaliste]]s (''sénéchaussée'') pārvaldnieks, nodokļu iekasētājs. Amatu ieviesa [[Filips II, Francijas karalis|Filipa II]] valsts administratīvās reformas ietvaros dienvidu un rietumu provincēs (ziemeļu provincēs ''senešala'' analogs bija [[bejī]]). Senešals sava apgabala robežās bija apveltīts ar visplašākajām tiesas, nodokļu iekasēšanas un karaspēka mobilizēšanas funkcijām un tiesībām. Visbiežāk tika iecelts uz 3 gadu ilgu laika periodu, par kandidātu izvēloties kādu ar konkrētās provinces [[Bruņniecība|bruņniecību]] nesaistītu karaļa galminieku. [[Svētā Romas impērija|Sv. Romas impērijā]] galdzinis (''Trauchzess'') ar laiku pārtapa mantojamā titulā.