Atšķirības starp "Senešals" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Senešals''' (fr. ''sénéchal'', sp. ''senescal'', an. ''steward'', kr. ''cенешаль, стольник'', vc. ''Drussard, Truchsess, Trauchzess, Truchseß'' - no senaugšvāc. ''truhtsâzo''; no vecfr. ''sénéchal'' - "vecākais kalpotājs", no lat. ''senex'' - "sirmgalvis" + senaugšvāc. ''scalc'' - "kalps") - monarha galma galdzinis. Augstākais galma ierēdņa amats, izveidots [[Franku valsts|Franku valstī]] VI-VII gs. Pienākumos sākotnēji bija dzīru organizēšana, kas laika gaitā tika papildināta ar galma ceremoniju uzraudzīšanu, [[Galms|galma]] dzīves vadīšanu, pārzināja [[Karalis|karaļa]] personisko lietvedību, monarha rezidences kalpotāju aparāta vadīšana, līdzīgi kā Anglijas karalistē virsstjuarts (''High-Steward'') senešals pildīja arī tiesneša pienākumus. Karaļa ''senešals'' tika dēvēts par [[Lielsenešals|lielsenešalu]] - lai atšķirtu to no Normandijas, Burgundijas, Bretaņas un Akvitānijas [[Hercogs|hercogu]] galmu, kā arī Flandrijas, Šampaņas un Tulūzas [[Grāfs|grāfu]] galmu ''senešaliem''. [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]] karaļa ierēdnis, lielāka tiesas apgabala - [[senešaliste]]s (''sénéchaussée'') pārvaldnieks, nodokļu iekasētājs. Amatu ieviesa [[Filips II, Francijas karalis|Filipa II]] valsts administratīvās reformas ietvaros dienvidu un rietumu provincēs (ziemeļu provincēs ''senešala'' analogs bija [[bejī]]). Senešals sava apgabala robežās bija apveltīts ar visplašākajām tiesas, nodokļu iekasēšanas un karaspēka mobilizēšanas funkcijām un tiesībām. Visbiežāk tika iecelts uz 3 gadu ilgu laika periodu, par kandidātu izvēloties kādu ar konkrētās provinces [[Bruņniecība|bruņniecību]] nesaistītu karaļa galminieku. [[Svētā Romas impērija|Sv. Romas impērijā]] galdzinis (''Trauchzess'') ar laiku pārtapa mantojamā titulā.
+
'''Senešals''' (fr. ''sénéchal'', sp. ''senescal'', an. ''steward'', kr. ''cенешаль, стольник'', vc. ''Drussard, Truchsess, Trauchzess, Truchseß'' - no senaugšvāc. ''truhtsâzo''; no vecfr. ''sénéchal'' - "vecākais kalpotājs", no lat. ''senex'' - "sirmgalvis" + senaugšvāc. ''scalc'' - "kalps") - monarha galma '''galdzinis'''. Augstākais galma ierēdņa amats, izveidots [[Franku valsts|Franku valstī]] VI-VII gs. Pienākumos sākotnēji bija dzīru organizēšana, kas laika gaitā tika papildināta ar galma ceremoniju uzraudzīšanu, [[Galms|galma]] dzīves vadīšanu, pārzināja [[Karalis|karaļa]] personisko lietvedību, monarha rezidences kalpotāju aparāta vadīšana, līdzīgi kā Anglijas karalistē virsstjuarts (''High-Steward'') senešals pildīja arī tiesneša pienākumus. Karaļa ''senešals'' tika dēvēts par [[Lielsenešals|lielsenešalu]] - lai atšķirtu to no Normandijas, Burgundijas, Bretaņas un Akvitānijas [[Hercogs|hercogu]] galmu, kā arī Flandrijas, Šampaņas un Tulūzas [[Grāfs|grāfu]] galmu ''senešaliem''. [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]] karaļa ierēdnis, lielāka tiesas apgabala - [[senešaliste]]s (''sénéchaussée'') pārvaldnieks, nodokļu iekasētājs. Amatu ieviesa [[Filips II, Francijas karalis|Filipa II]] valsts administratīvās reformas ietvaros dienvidu un rietumu provincēs (ziemeļu provincēs ''senešala'' analogs bija [[bejī]]). Senešals sava apgabala robežās bija apveltīts ar visplašākajām tiesas, nodokļu iekasēšanas un karaspēka mobilizēšanas funkcijām un tiesībām. Visbiežāk tika iecelts uz 3 gadu ilgu laika periodu, par kandidātu izvēloties kādu ar konkrētās provinces [[Bruņniecība|bruņniecību]] nesaistītu karaļa galminieku. [[Svētā Romas impērija|Sv. Romas impērijā]] galdzinis (''Trauchzess'') ar laiku pārtapa mantojamā titulā.
  
 
Skat. arī: [[majordoms]], [[vīnzinis]]
 
Skat. arī: [[majordoms]], [[vīnzinis]]

Pašreizējā versija, 2013. gada 7. janvāris, plkst. 16.51

Senešals (fr. sénéchal, sp. senescal, an. steward, kr. cенешаль, стольник, vc. Drussard, Truchsess, Trauchzess, Truchseß - no senaugšvāc. truhtsâzo; no vecfr. sénéchal - "vecākais kalpotājs", no lat. senex - "sirmgalvis" + senaugšvāc. scalc - "kalps") - monarha galma galdzinis. Augstākais galma ierēdņa amats, izveidots Franku valstī VI-VII gs. Pienākumos sākotnēji bija dzīru organizēšana, kas laika gaitā tika papildināta ar galma ceremoniju uzraudzīšanu, galma dzīves vadīšanu, pārzināja karaļa personisko lietvedību, monarha rezidences kalpotāju aparāta vadīšana, līdzīgi kā Anglijas karalistē virsstjuarts (High-Steward) senešals pildīja arī tiesneša pienākumus. Karaļa senešals tika dēvēts par lielsenešalu - lai atšķirtu to no Normandijas, Burgundijas, Bretaņas un Akvitānijas hercogu galmu, kā arī Flandrijas, Šampaņas un Tulūzas grāfu galmu senešaliem. Francijas karalistē karaļa ierēdnis, lielāka tiesas apgabala - senešalistes (sénéchaussée) pārvaldnieks, nodokļu iekasētājs. Amatu ieviesa Filipa II valsts administratīvās reformas ietvaros dienvidu un rietumu provincēs (ziemeļu provincēs senešala analogs bija bejī). Senešals sava apgabala robežās bija apveltīts ar visplašākajām tiesas, nodokļu iekasēšanas un karaspēka mobilizēšanas funkcijām un tiesībām. Visbiežāk tika iecelts uz 3 gadu ilgu laika periodu, par kandidātu izvēloties kādu ar konkrētās provinces bruņniecību nesaistītu karaļa galminieku. Sv. Romas impērijā galdzinis (Trauchzess) ar laiku pārtapa mantojamā titulā.

Skat. arī: majordoms, vīnzinis

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 95. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu