Atšķirības starp "Sensimons de Ruvruā Anrī Klods" versijām
m (jauns šķirklis) |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Dzimis grāfa ģimenē. Guvis lielisku pamatizglītību mājās (tā skolotājs bija [[Dalambērs Žans Lerons|Dalambērs]]). [[Lielā franču revolūcija|Lielās franču revolūcijas]] laikā pieslējās [[jakobīņi]]em. Piedalījās [[Ziemeļamerikas koloniju neatkarības karš|Ziemeļamerikas koloniju neatkarības karā]]. | Dzimis grāfa ģimenē. Guvis lielisku pamatizglītību mājās (tā skolotājs bija [[Dalambērs Žans Lerons|Dalambērs]]). [[Lielā franču revolūcija|Lielās franču revolūcijas]] laikā pieslējās [[jakobīņi]]em. Piedalījās [[Ziemeļamerikas koloniju neatkarības karš|Ziemeļamerikas koloniju neatkarības karā]]. | ||
| − | Savos uzskatos materiālists, uzstājās pret [[Deisms|deismu]] un "ideālismu", tiem pretstatot "fizicismu". Balstoties uz determinismu, attiecināja to uz cilvēku sabiedrības attīstību un sevišķu uzmanību veltīja vēsturiskās likumsakarības idejas pamatošanai. Uzskatīja, ka vēsture ir tāda pat zinātne kā dabaszinātnes. Par sabiedrības attīstības virzošajiem spēkiem uzskatīja zinātņu, morāles un reliģijas progresu, kur attiecīgi, katra jauna sociālā sistēma ir solis uz augstāku attīstību. Vēsture pārdzīvojot trīs attīstības fāzes: teleoloģisko (reliģijas dominante, kas aptver verdzības un feodālo sabiedrību), metafizisko (teleoloģiskās sistēmas sabrukums, tās vietā nākot zināšanām) un pozitīvo (nākotnes sabiedrības iekārta, kuras pamatā ir zinātniskā doma). | + | Savos uzskatos materiālists, uzstājās pret [[Deisms|deismu]] un "ideālismu", tiem pretstatot "fizicismu". Balstoties uz determinismu, attiecināja to uz cilvēku sabiedrības attīstību un sevišķu uzmanību veltīja vēsturiskās likumsakarības idejas pamatošanai. Uzskatīja, ka vēsture ir tāda pat zinātne kā dabaszinātnes. Par sabiedrības attīstības virzošajiem spēkiem uzskatīja zinātņu, morāles un reliģijas progresu, kur attiecīgi, katra jauna sociālā sistēma ir solis uz augstāku attīstību. Vēsture pārdzīvojot trīs attīstības fāzes: teleoloģisko (reliģijas dominante, kas aptver verdzības un feodālo sabiedrību), metafizisko (teleoloģiskās sistēmas sabrukums, tās vietā nākot zināšanām) un pozitīvo (nākotnes sabiedrības iekārta, kuras pamatā ir zinātniskā doma). Nākotnes sabiedrība pēc viņa domām būs uz zinātniskiem pamatiem organizēta industrializēta sabiuedrība, saglabājot privātīpašumu un sabiedrības daļijumu [[Šķira|šķirās]]. Vadošās nozares būs zinātne un rūpniecība, savukārt rūpnieku šķirā ietilps gan rīūpnīcu īpašnieki, gan strādnieki, jo rūpniecība tiks strukturizēta un organizēta sabiedrības vairākuma interesēs. Visiem jānodrošina iespēju strādāt, katrs strādās atbilstoši savām spējām un prasmēm. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 13. decembris, plkst. 11.21
Anrī Klods Sensimons de Ruvruā (1760.-1825.) - utopiskais sociālists.
Dzimis grāfa ģimenē. Guvis lielisku pamatizglītību mājās (tā skolotājs bija Dalambērs). Lielās franču revolūcijas laikā pieslējās jakobīņiem. Piedalījās Ziemeļamerikas koloniju neatkarības karā.
Savos uzskatos materiālists, uzstājās pret deismu un "ideālismu", tiem pretstatot "fizicismu". Balstoties uz determinismu, attiecināja to uz cilvēku sabiedrības attīstību un sevišķu uzmanību veltīja vēsturiskās likumsakarības idejas pamatošanai. Uzskatīja, ka vēsture ir tāda pat zinātne kā dabaszinātnes. Par sabiedrības attīstības virzošajiem spēkiem uzskatīja zinātņu, morāles un reliģijas progresu, kur attiecīgi, katra jauna sociālā sistēma ir solis uz augstāku attīstību. Vēsture pārdzīvojot trīs attīstības fāzes: teleoloģisko (reliģijas dominante, kas aptver verdzības un feodālo sabiedrību), metafizisko (teleoloģiskās sistēmas sabrukums, tās vietā nākot zināšanām) un pozitīvo (nākotnes sabiedrības iekārta, kuras pamatā ir zinātniskā doma). Nākotnes sabiedrība pēc viņa domām būs uz zinātniskiem pamatiem organizēta industrializēta sabiuedrība, saglabājot privātīpašumu un sabiedrības daļijumu šķirās. Vadošās nozares būs zinātne un rūpniecība, savukārt rūpnieku šķirā ietilps gan rīūpnīcu īpašnieki, gan strādnieki, jo rūpniecība tiks strukturizēta un organizēta sabiedrības vairākuma interesēs. Visiem jānodrošina iespēju strādāt, katrs strādās atbilstoši savām spējām un prasmēm.
Literatūra par šo tēmu
- Sensimons de Ruvruā Anrī Klods. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 374.-375. lpp.
