Atšķirības starp "Sensimons de Ruvruā Anrī Klods" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Anrī Klods Sensimons de Ruvruā''' (1760.-1825.) - [[Utopiskais sociālisms|utopiskais sociālists]]. | + | '''Anrī Klods Sensimons de Ruvruā''' (1760.-1825.) - [[Utopiskais sociālisms|utopiskais sociālists]], [[Sensimonisms|sensimonisma]] mācības izveidotājs. |
| − | Dzimis de Ruvruā grāfa ģimenē. Guvis lielisku pamatizglītību mājās (tā skolotājs bija [[Dalambērs Žans Lerons|Dalambērs]]). [[Lielā franču revolūcija|Lielās franču revolūcijas]] laikā pieslējās [[jakobīņi]]em. Piedalījās [[Ziemeļamerikas koloniju neatkarības karš|Ziemeļamerikas koloniju neatkarības karā]]. | + | Dzimis de Ruvruā grāfa ģimenē. Guvis lielisku pamatizglītību mājās (tā skolotājs bija [[Dalambērs Žans Lerons|Dalambērs]]). [[Lielā franču revolūcija|Lielās franču revolūcijas]] laikā pieslējās [[jakobīņi]]em. Piedalījās [[Ziemeļamerikas koloniju neatkarības karš|Ziemeļamerikas koloniju neatkarības karā]]. Vīlies revolūcijā, pēc Napoleona krišanas Sensimons uzstājas jau kā revolūcijas pretinieks. Demokrātija un brīvība esot tukši vārdi, jo nedod nekāda labuma apspiestajam vairākumam, un nu par pozitīvu spēku, kas varētu vērst sabiedrību uz ko labāku, atzina [[Romas Katoļu Baznīca|Romas katoļu baznīcu]]. |
| − | Savos uzskatos materiālists, uzstājās pret [[Deisms|deismu]] un "ideālismu", tiem pretstatot "fizicismu". Balstoties uz determinismu, attiecināja to uz cilvēku sabiedrības attīstību un sevišķu uzmanību veltīja vēsturiskās likumsakarības idejas pamatošanai. Uzskatīja, ka vēsture ir tāda pat zinātne kā dabaszinātnes. Par sabiedrības attīstības virzošajiem spēkiem uzskatīja zinātņu, morāles un reliģijas progresu, kur attiecīgi, katra jauna sociālā sistēma ir solis uz augstāku attīstību. Vēsture pārdzīvojot trīs attīstības fāzes: teleoloģisko (reliģijas dominante, kas aptver verdzības un feodālo sabiedrību), metafizisko (teleoloģiskās sistēmas sabrukums, tās vietā nākot zināšanām) un pozitīvo (nākotnes sabiedrības iekārta, kuras pamatā ir zinātniskā doma). Nākotnes sabiedrība pēc viņa domām būs uz zinātniskiem pamatiem organizēta industrializēta | + | Savos uzskatos materiālists, uzstājās pret [[Deisms|deismu]] un "ideālismu", tiem pretstatot "fizicismu". Balstoties uz determinismu, attiecināja to uz cilvēku sabiedrības attīstību un sevišķu uzmanību veltīja vēsturiskās likumsakarības idejas pamatošanai. Uzskatīja, ka vēsture ir tāda pat zinātne kā dabaszinātnes. Par sabiedrības attīstības virzošajiem spēkiem uzskatīja zinātņu, morāles un reliģijas progresu, kur attiecīgi, katra jauna sociālā sistēma ir solis uz augstāku attīstību. Vēsture pārdzīvojot trīs attīstības fāzes: teleoloģisko (reliģijas dominante, kas aptver verdzības un feodālo sabiedrību), metafizisko (teleoloģiskās sistēmas sabrukums, tās vietā nākot zināšanām) un pozitīvo (nākotnes sabiedrības iekārta, kuras pamatā ir zinātniskā doma). Viņš runā par nepieciešamību pāriet pie jauna "pozitīvisma", pie jaunas sociālās iekārtas. Sabiedrības priekšgalā jānostājas industrijas "ģēnijiem", kurus virzīs zinātnieki. Nākotnes sabiedrība pēc viņa domām būs uz zinātniskiem pamatiem organizēta industrializēta sabiedrība, saglabājot privātīpašumu un sabiedrības dalījumu [[Šķira|šķirās]]. Vadošās nozares būs zinātne un rūpniecība, savukārt rūpnieku šķirā ietilps gan rūpnīcu īpašnieki, gan strādnieki, jo rūpniecība tiks strukturizēta un organizēta sabiedrības vairākuma interesēs. Visiem jānodrošina iespēju strādāt, katrs strādās atbilstoši savām spējām un prasmēm. Visas tautas agri vai vēlu izveidos vispasaules asociāciju un izplatīsies viena vispasaules reliģija. Galvenie darbi: "Ženēvas iedzīvotāju vēstules laikabiedriem" (1803.), "Zinātne par cilvēku - apcerējums" (1813.-1816.), "Darbs par vispasaules pievilkšanas spēku" (1821.-1822.), "Par rūpniecības sistēmu" (1821.), "Rūpnieku katehisms" (1823.-1824.), "Jaunā kristietība" (1825.). |
| − | |||
| − | |||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 13. decembris, plkst. 11.55
Anrī Klods Sensimons de Ruvruā (1760.-1825.) - utopiskais sociālists, sensimonisma mācības izveidotājs.
Dzimis de Ruvruā grāfa ģimenē. Guvis lielisku pamatizglītību mājās (tā skolotājs bija Dalambērs). Lielās franču revolūcijas laikā pieslējās jakobīņiem. Piedalījās Ziemeļamerikas koloniju neatkarības karā. Vīlies revolūcijā, pēc Napoleona krišanas Sensimons uzstājas jau kā revolūcijas pretinieks. Demokrātija un brīvība esot tukši vārdi, jo nedod nekāda labuma apspiestajam vairākumam, un nu par pozitīvu spēku, kas varētu vērst sabiedrību uz ko labāku, atzina Romas katoļu baznīcu.
Savos uzskatos materiālists, uzstājās pret deismu un "ideālismu", tiem pretstatot "fizicismu". Balstoties uz determinismu, attiecināja to uz cilvēku sabiedrības attīstību un sevišķu uzmanību veltīja vēsturiskās likumsakarības idejas pamatošanai. Uzskatīja, ka vēsture ir tāda pat zinātne kā dabaszinātnes. Par sabiedrības attīstības virzošajiem spēkiem uzskatīja zinātņu, morāles un reliģijas progresu, kur attiecīgi, katra jauna sociālā sistēma ir solis uz augstāku attīstību. Vēsture pārdzīvojot trīs attīstības fāzes: teleoloģisko (reliģijas dominante, kas aptver verdzības un feodālo sabiedrību), metafizisko (teleoloģiskās sistēmas sabrukums, tās vietā nākot zināšanām) un pozitīvo (nākotnes sabiedrības iekārta, kuras pamatā ir zinātniskā doma). Viņš runā par nepieciešamību pāriet pie jauna "pozitīvisma", pie jaunas sociālās iekārtas. Sabiedrības priekšgalā jānostājas industrijas "ģēnijiem", kurus virzīs zinātnieki. Nākotnes sabiedrība pēc viņa domām būs uz zinātniskiem pamatiem organizēta industrializēta sabiedrība, saglabājot privātīpašumu un sabiedrības dalījumu šķirās. Vadošās nozares būs zinātne un rūpniecība, savukārt rūpnieku šķirā ietilps gan rūpnīcu īpašnieki, gan strādnieki, jo rūpniecība tiks strukturizēta un organizēta sabiedrības vairākuma interesēs. Visiem jānodrošina iespēju strādāt, katrs strādās atbilstoši savām spējām un prasmēm. Visas tautas agri vai vēlu izveidos vispasaules asociāciju un izplatīsies viena vispasaules reliģija. Galvenie darbi: "Ženēvas iedzīvotāju vēstules laikabiedriem" (1803.), "Zinātne par cilvēku - apcerējums" (1813.-1816.), "Darbs par vispasaules pievilkšanas spēku" (1821.-1822.), "Par rūpniecības sistēmu" (1821.), "Rūpnieku katehisms" (1823.-1824.), "Jaunā kristietība" (1825.).
Literatūra par šo tēmu
- Sensimons de Ruvruā Anrī Klods. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 374.-375. lpp.
