Sensimons de Ruvruā Anrī Klods
Anrī Klods Sensimons de Ruvruā (1760.-1825.) - utopiskais sociālists, sensimonisma mācības izveidotājs.
Dzimis de Ruvruā grāfa ģimenē. Guvis lielisku pamatizglītību mājās (tā skolotājs bija Dalambērs). 20 gadu vecumā dodas uz Ameriku cīnīties par "industriālo brī vību", t.i. piedalījās Ziemeļamerikas koloniju neatkarības karā. Lielās franču revolūcijas laikā pieslējās jakobīņiem. Laikā, kad tika tirgoti nacionalizētie īpašumi, ar spekulācijām guva ļoti lielu peļņu, taču ātri notrieca visu naudu un nonāca pilnīgā trūkumā. Savas bagātības laikā viņš bija augstsirdīgs me cenāts, tuvāk iepazinās ar Politehniskās skolas zinātniekiem, devīgi palīdzēja jauniem mediķiem, inženieriem. Viņa literārā darbība sākās Napoleona Bonaparta konsulāta laikā, un savos darbos Sensimons pieprasīja turpināt revolūciju, kas pēc viņa domām, vēl nebija pabeigusi savu darbu. Tā bijusi skanīgu runu, politisku triku pārblīvēta, bet neesot sasniegusi savu īsto mērķi, nav ļāvusi triumfēt jaunajiem komersantiem, zinātniekiem, praktiķiem, rūpniekiem, izgudrotājiem, izveicīgiem meistariem un strādniekiem. Pēc Napoleona krišanas, Sensimons vīlies uzstājās kā revolūcijas pretinieks - tai esot bijusi tikai negatīva nozīme, jo to realizējuši abstrakta prāta cilvēki, juristi un metafiziķi. To stiprā puse bijusi seno novecojušos iestādījumu un jēdzienu kritika un apkarošana, bet paši viņi nav spējuši radīt nekā pozitīva. Viņu sludinātajām dogmām - tautas suverenitātei, politiskai brīvībai - pašām par sevi neesot nekādas vērtības. Tās ir tikai formulas, kas radušās cīņā ar dievišķās varas teoriju, galējība, kas radīta, lai apkarotu galējību. Kad cīņa nobeigta, tad tādi līdzekļi vairs neesot nepieciešami. Demokrātija, un brīvība ir tukši vārdi; tie sola, bet tomēr nedod nekāda labuma zemākajām šķirām. Nepieciešamas labvēlīgi noskaņotas spēcīgas organizācijas, kas aizsargātu, nomierinātu tautas masas un dotu tām darbu. Organizācija — lūk, maģiskais vārds, ko ar se višķu neatlaidību sāk lietot Sensimons.
Vīlies revolūcijā, pēc Napoleona krišanas Sensimons uzstājas jau kā revolūcijas pretinieks. Demokrātija un brīvība esot tukši vārdi, jo nedod nekāda labuma apspiestajam vairākumam, un nu par pozitīvu spēku, kas varētu vērst sabiedrību uz ko labāku, atzina Romas katoļu baznīcu. Visai ietekmēja sava sekretāra Konta uzskatus.
Savos uzskatos materiālists, uzstājās pret deismu un "ideālismu", tiem pretstatot "fizicismu". Balstoties uz determinismu, attiecināja to uz cilvēku sabiedrības attīstību un sevišķu uzmanību veltīja vēsturiskās likumsakarības idejas pamatošanai. Uzskatīja, ka vēsture ir tāda pat zinātne kā dabaszinātnes. Par sabiedrības attīstības virzošajiem spēkiem uzskatīja zinātņu, morāles un reliģijas progresu, kur attiecīgi, katra jauna sociālā sistēma ir solis uz augstāku attīstību. Vēsture pārdzīvojot trīs attīstības fāzes: teleoloģisko (reliģijas dominante, kas aptver verdzības un feodālo sabiedrību), metafizisko (teleoloģiskās sistēmas sabrukums, tās vietā nākot zināšanām) un pozitīvo (nākotnes sabiedrības iekārta, kuras pamatā ir zinātniskā doma). Viņš runā par nepieciešamību pāriet pie jauna "pozitīvisma", pie jaunas sociālās iekārtas. Sabiedrības priekšgalā jānostājas industrijas "ģēnijiem", kurus virzīs zinātnieki. Nākotnes sabiedrība pēc viņa domām būs uz zinātniskiem pamatiem organizēta industrializēta sabiedrība, saglabājot privātīpašumu un sabiedrības dalījumu šķirās. Vadošās nozares būs zinātne un rūpniecība, savukārt rūpnieku šķirā ietilps gan rūpnīcu īpašnieki, gan strādnieki, jo rūpniecība tiks strukturizēta un organizēta sabiedrības vairākuma interesēs. Visiem jānodrošina iespēju strādāt, katrs strādās atbilstoši savām spējām un prasmēm. Visas tautas agri vai vēlu izveidos vispasaules asociāciju un izplatīsies viena vispasaules reliģija. Galvenie darbi: "Ženēvas iedzīvotāju vēstules laikabiedriem" (1803.), "Zinātne par cilvēku - apcerējums" (1813.-1816.), "Darbs par vispasaules pievilkšanas spēku" (1821.-1822.), "Par rūpniecības sistēmu" (1821.), "Rūpnieku katehisms" (1823.-1824.), "Jaunā kristietība" (1825.). Sensimons un viņa skola ļoti lielā mērā ietekmēja XIX gs. vēstures zinātnes koncepciju attīstību.
Literatūra par šo tēmu
- Sensimons de Ruvruā Anrī Klods. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 374.-375. lpp.
