Atšķirības starp "Servi" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Servi''' (fr. ''serfs'', no lat. ''servis'' - "vergi") - [[dzimtļaudis]] Rietumeiropā viduslaikos (IX-XVIII gs.) nebrīvie zemnieki, kuri nedrīkstēja nodot mantojumā zemi, ko apstrādāja, nedz arī saimniecības inventāru, nedrīkstēja pāriet no viena [[Senjors|senjora]] pie cita, slēgt laulību bez senjora atļaujas, laulāties ar cilvēku no cita senjora dzimtcilvēkiem u.tml. Pakļauti | + | '''Servi''' (fr. ''serfs'', no lat. ''servis'' - "vergi") - [[dzimtļaudis]] Rietumeiropā viduslaikos (IX-XVIII gs.) nebrīvie zemnieki, kuri nedrīkstēja nodot mantojumā zemi, ko apstrādāja, nedz arī saimniecības inventāru, nedrīkstēja pāriet no viena [[Senjors|senjora]] pie cita, slēgt laulību bez senjora atļaujas, laulāties ar cilvēku no cita senjora dzimtcilvēkiem u.tml. Pakļauti senjora administratīvajai un tiesu varai. |
== Komentāri == | == Komentāri == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 12. oktobris, plkst. 20.16
Servi (fr. serfs, no lat. servis - "vergi") - dzimtļaudis Rietumeiropā viduslaikos (IX-XVIII gs.) nebrīvie zemnieki, kuri nedrīkstēja nodot mantojumā zemi, ko apstrādāja, nedz arī saimniecības inventāru, nedrīkstēja pāriet no viena senjora pie cita, slēgt laulību bez senjora atļaujas, laulāties ar cilvēku no cita senjora dzimtcilvēkiem u.tml. Pakļauti senjora administratīvajai un tiesu varai.
Komentāri
Vēstures avotos gājēji minēti kopš XV-XVI gs. mijas kad, izveidojoties dzimtbūšanai, tie saglabāja pārvietošanās brīvību dzīves un darba vietas meklējumos. XVI gs. gājēji tika pielīdzināti dzimtļaudīm. XIX gs. zemnieku tiesību avotos gājējus dēvē par dienestniekiem.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 26. lpp.
