Atšķirības starp "Slavofili" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Slavofili''' (no gr. ''πάν, pán'' - "viss") – lielkrievu [[Nacionālisms|nacionālisma]] kustība XIX-XX gs. Uzskatīja, ka Krievijai (salīdzinot ar Eiropu) ejams savs īpašs attīstības ceļš. Publicistikā ''slavofilu'' idejas parādās 1839. gadā un piedzīvoja strauju popularitātes pieaugumu 40.-50. gados, daļēji pārklājoties ar [[Panslāvisms|panslāvisma]] koncepciju. Par raksturīgākajām krievu īpatnībām uzskatīja [[Pareizticība|pareizticību]] un [[obščina]]s dzīvesveidu, ko idealizēja. Postulēja, ka tautas reliģija, kas nosaka tās domāšanas raksturu, esot sabiedrības dzīves pamats. Aicināja [[Krievijas impērija|Krievijas impēriju]] izveidot par mononacionālu valsti, mazākumtautības pakļaujot [[rusifikācija]]i un tā iekļaujot tās pareizticīgajā civilizācijā, kurai piederot nākotne. Doktrīnas filosofisko pamatojumu slavofili meklēja reliģiski mistiskā sistēmā un nacionālajā romantismā. [[Kirejevskis Ivans|I.Kirejevskis]], [[Berdjajevs Nikolajs|N.Berdjajevs]], J.F.Samarins, N.P.Aksakovs u.c. | + | '''Slavofili''' (no gr. ''πάν, pán'' - "viss") – lielkrievu [[Nacionālisms|nacionālisma]] kustība XIX-XX gs. Uzskatīja, ka Krievijai (salīdzinot ar Eiropu) ejams savs īpašs attīstības ceļš. Publicistikā ''slavofilu'' idejas parādās 1839. gadā un piedzīvoja strauju popularitātes pieaugumu 40.-50. gados, daļēji pārklājoties ar [[Panslāvisms|panslāvisma]] koncepciju. Par raksturīgākajām krievu īpatnībām uzskatīja [[Pareizticība|pareizticību]] un [[obščina]]s dzīvesveidu, ko idealizēja. Postulēja, ka tautas reliģija, kas nosaka tās domāšanas raksturu, esot sabiedrības dzīves pamats. Aicināja [[Krievijas impērija|Krievijas impēriju]] izveidot par mononacionālu valsti, mazākumtautības pakļaujot [[rusifikācija]]i un tā iekļaujot tās pareizticīgajā civilizācijā, kurai piederot nākotne. Doktrīnas filosofisko pamatojumu slavofili meklēja reliģiski mistiskā sistēmā un nacionālajā romantismā. [[Kirejevskis Ivans|I.Kirejevskis]], [[Berdjajevs Nikolajs|N.Berdjajevs]], J.F.Samarins, N.P.Aksakovs u.c. Savu ideju propanēšanai dibināja laikrakstus un biedrības. |
| + | |||
| + | Attieksmē pret [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņām]], ''slavofili'' iestājās par to unifikāciju impērijā, rusifikāciju un ģermāniskā elementa ierobežošanu. Izveidojās cieša sadarbība ar [[jaunlatvieši]]em, kurus atbalstīja to opozīcijā baltiešu dominantei kultūrā un pārvaldē. Piemēram, Aksakova vadītā avīze "День" (''Diena'') uzstājās kā latviešu aizstāve "Pēterburgas Avīžu" laikā. Lamanskis aizstāvēja un cildināja arī [[Valdemārs Krišjānis|Kr.Valdemāru]], kad tā pretiniekiem radās (1865.) iespēja to diskreditēt. | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| 12. rindiņa: | 14. rindiņa: | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/2atmod/1.laikm.htm Zeiferts T. Laikmeta raksturojums.] | ||
| + | * [http://www.periodika.lv/Repository/LAK/1933/01/20/085-LAK-1933-01-20-001-SINGLE-ORIGNAME_LATVIJASKAREIVIS1933-016-1.PDF Unams Ž. Latvieši serbu-turku karā. // Latvijas kareivis. 20.01.1933., Nr16(3792), 1. lpp.] | ||
[[Kategorija:Ideoloģijas un politika]] | [[Kategorija:Ideoloģijas un politika]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 22. decembris, plkst. 12.27
Slavofili (no gr. πάν, pán - "viss") – lielkrievu nacionālisma kustība XIX-XX gs. Uzskatīja, ka Krievijai (salīdzinot ar Eiropu) ejams savs īpašs attīstības ceļš. Publicistikā slavofilu idejas parādās 1839. gadā un piedzīvoja strauju popularitātes pieaugumu 40.-50. gados, daļēji pārklājoties ar panslāvisma koncepciju. Par raksturīgākajām krievu īpatnībām uzskatīja pareizticību un obščinas dzīvesveidu, ko idealizēja. Postulēja, ka tautas reliģija, kas nosaka tās domāšanas raksturu, esot sabiedrības dzīves pamats. Aicināja Krievijas impēriju izveidot par mononacionālu valsti, mazākumtautības pakļaujot rusifikācijai un tā iekļaujot tās pareizticīgajā civilizācijā, kurai piederot nākotne. Doktrīnas filosofisko pamatojumu slavofili meklēja reliģiski mistiskā sistēmā un nacionālajā romantismā. I.Kirejevskis, N.Berdjajevs, J.F.Samarins, N.P.Aksakovs u.c. Savu ideju propanēšanai dibināja laikrakstus un biedrības.
Attieksmē pret Baltijas guberņām, slavofili iestājās par to unifikāciju impērijā, rusifikāciju un ģermāniskā elementa ierobežošanu. Izveidojās cieša sadarbība ar jaunlatviešiem, kurus atbalstīja to opozīcijā baltiešu dominantei kultūrā un pārvaldē. Piemēram, Aksakova vadītā avīze "День" (Diena) uzstājās kā latviešu aizstāve "Pēterburgas Avīžu" laikā. Lamanskis aizstāvēja un cildināja arī Kr.Valdemāru, kad tā pretiniekiem radās (1865.) iespēja to diskreditēt.
Literatūra par šo tēmu
- Slavofili // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 380. lpp.
- Пипин А.Н. Панславизмь. - СПб., 1913
- Леонтьев К., Восток, Россия и славянство. - Москва, 1996
- Дякин В.С., Национальный вопрос во внутренней политике царизма (XIX в.).// Вопросы истории. №9, 1996
- Размышления о России и русских., т. 2 / Иванов С.К. сост., - Москва, 1996
- Хобсбаум Э., Нации и национализм после 1780 года., - СПб., 1998
