Slavofili

No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 22. decembris, plkst. 12.30, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Slavofili – lielkrievu nacionālisma kustība XIX-XX gs., idealizēja Krievijas vēsturi pirms Pētera I valdīšanas laika, uzskatot, ka tas atteicies no valsts īpašā attīstības ceļa, izdarot rietumnieciskas reformas, kā arī aicināja uz nācijas konsolidāciju zem pareizticības un seno tradīciju karogiem. Uzskatīja, ka Krievijai (salīdzinot ar Eiropu) ejams savs īpašs attīstības ceļš. Publicistikā slavofilu idejas parādās 1839. gadā un piedzīvoja strauju popularitātes pieaugumu 40.-50. gados, daļēji pārklājoties ar panslāvisma koncepciju. Par raksturīgākajām krievu īpatnībām uzskatīja pareizticību un obščinas dzīvesveidu, ko idealizēja. Postulēja, ka tautas reliģija, kas nosaka tās domāšanas raksturu, esot sabiedrības dzīves pamats. Aicināja Krievijas impēriju izveidot par mononacionālu valsti, mazākumtautības pakļaujot rusifikācijai un tā iekļaujot tās pareizticīgajā civilizācijā, kurai piederot nākotne. Doktrīnas filosofisko pamatojumu slavofili meklēja reliģiski mistiskā sistēmā un nacionālajā romantismā. I.Kirejevskis, N.Berdjajevs, J.F.Samarins, N.P.Aksakovs u.c. Savu ideju propanēšanai dibināja laikrakstus un biedrības. Slavofilu galvenais veikums no ģeopolitiskā aspekta bija vētraina krievu nacionālisma un izredzētības propaganda kā dzimtenē, tā ārzemēs dzīvojošo krievu vidū. Viņi ideju ietekmē arī tika sākta cariskās impērijas "nomaļu" rusifikācija.

Attieksmē pret Baltijas guberņām, slavofili iestājās par to unifikāciju impērijā, rusifikāciju un ģermāniskā elementa ierobežošanu. Izveidojās cieša sadarbība ar jaunlatviešiem, kurus atbalstīja to opozīcijā baltiešu dominantei kultūrā un pārvaldē. Piemēram, Aksakova vadītā avīze "День" (Diena) uzstājās kā latviešu aizstāve "Pēterburgas Avīžu" laikā. Lamanskis aizstāvēja un cildināja arī Kr.Valdemāru, kad tā pretiniekiem radās (1865.) iespēja to diskreditēt.

Literatūra par šo tēmu

  • Slavofili // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 380. lpp.

  • Пипин А.Н. Панславизмь. - СПб., 1913
  • Леонтьев К., Восток, Россия и славянство. - Москва, 1996
  • Дякин В.С., Национальный вопрос во внутренней политике царизма (XIX в.).// Вопросы истории. №9, 1996
  • Размышления о России и русских., т. 2 / Иванов С.К. сост., - Москва, 1996
  • Хобсбаум Э., Нации и национализм после 1780 года., - СПб., 1998

Resursi internetā par šo tēmu