Atšķirības starp "Strēlnieki" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Strēlnieki''' (angl. ''fusilier'', vāc. ''Schützen'', kr. ''стрельцы, стрелки'') - viegli bruņoti kājnieki, kuru uzdevums ir satriekt pretinieku no attāluma. Senajos laikos un viduslaikos to pamatapbruņojums bija vieglie distances ieroči: [[linga]]s, [[šķēps|šķēpi]], [[Šaujamloks|šaujamloki]], [[šautra]]s u.tml. [[Bruņas]] tika aizstātas ar blīvāka materiāla apģērbu vai tika iztikts vispār bez tām. Kopš XVII gs. visus kājniekus Eiropas valstu armijās apbruņoja ar [[Šautene|šautenēm]], atšķirība starp vieglajiem un smagajiem kājniekiem izzuda, taču apzīmējums ''strēlnieki'' īpaši mobilām kājnieku daļām palika līdz pat XX gs. pirmajai pusei. | + | '''Strēlnieki''' (angl. ''fusilier, rifles'', vāc. ''Schützen'', kr. ''стрельцы, стрелки'') - viegli bruņoti kājnieki, kuru uzdevums ir satriekt pretinieku no attāluma. Senajos laikos un viduslaikos to pamatapbruņojums bija vieglie distances ieroči: [[linga]]s, [[šķēps|šķēpi]], [[Šaujamloks|šaujamloki]], [[šautra]]s u.tml. [[Bruņas]] tika aizstātas ar blīvāka materiāla apģērbu vai tika iztikts vispār bez tām. Kopš XVII gs. visus kājniekus Eiropas valstu armijās apbruņoja ar [[Šautene|šautenēm]], atšķirība starp vieglajiem un smagajiem kājniekiem izzuda, taču apzīmējums ''strēlnieki'' īpaši mobilām kājnieku daļām palika līdz pat XX gs. pirmajai pusei. |
Skat. arī [[strēļi]], [[latviešu strēlnieki]], [[karabinieri]], [[jēgeri]], [[brīvie strēlnieki]], [[snaiperi]], [[fuselieri]] | Skat. arī [[strēļi]], [[latviešu strēlnieki]], [[karabinieri]], [[jēgeri]], [[brīvie strēlnieki]], [[snaiperi]], [[fuselieri]] | ||
Pašreizējā versija, 2023. gada 2. maijs, plkst. 18.18
Strēlnieki (angl. fusilier, rifles, vāc. Schützen, kr. стрельцы, стрелки) - viegli bruņoti kājnieki, kuru uzdevums ir satriekt pretinieku no attāluma. Senajos laikos un viduslaikos to pamatapbruņojums bija vieglie distances ieroči: lingas, šķēpi, šaujamloki, šautras u.tml. Bruņas tika aizstātas ar blīvāka materiāla apģērbu vai tika iztikts vispār bez tām. Kopš XVII gs. visus kājniekus Eiropas valstu armijās apbruņoja ar šautenēm, atšķirība starp vieglajiem un smagajiem kājniekiem izzuda, taču apzīmējums strēlnieki īpaši mobilām kājnieku daļām palika līdz pat XX gs. pirmajai pusei.
Skat. arī strēļi, latviešu strēlnieki, karabinieri, jēgeri, brīvie strēlnieki, snaiperi, fuselieri
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 125. lpp.
- Kinna H., Moss D.A. Jäger & Schützen, Dress and Distinctions, 1910-1914. - Bellona Publications, 1977, ISBN 0-85242-497-3
- Prussian Light Infantry 1792-1815 (Men-at-Arms Series #149). - Osprey Publishing Ltd., 1984, ISBN 0-85045-540-5.
