Atšķirības starp "Taleirāna-Perigora, Doroteja de" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
m
43. rindiņa: 43. rindiņa:
  
 
'''Doroteja de Taleirana-Perigora, hercogiene Dino-Sagāna''' (fr. ''Dorotea de Talleyrand-Périgord, duchesse de Dino-Sagan'', vāc. ''Dorothea von Kurland, Herzogin von Dino-Sagan)'', dzimusi '''fon Bīrona''' (''von Biron'') -  [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales]] [[Princis|princese]], viena no XIX gs. sākuma spožākajām dāmām Francijas politiskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē. Dzimusi 1793. gadā, kad hercogiene jau bija pametusi hercogisti (daudzi laikabiedri par viņas tēvu uzskatīja grāfu Aleksandru Batovski, kurš bija hercogienes tuvs draugs kopš Varšavas misijas laika un dzīvoja pie hercogiens, audzinot mazo Doroteju). Pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s atstāšanas ģimenes rezidence Eiropā bija Sagānas pilī, bet Doroteja uzauga pie mātes un grāfa Batovska Lēbihavā, Tannenfeldas pilī. 1809. gada 21. aprīlī apprecējās ar [[Grāfs|grāfu]] Edmonu de Taleiranu-Perigoru (''Edmond de Talleyrand-Périgord''), vēlāko Dino hercogu, Francijas ārlietu ministra [[Taleirāns-Perigors Šarls Moriss de|Šarla Morisu de Taleirānu-Perigoru]] (''Charles Maurice de Talleyrand-Périgord'') brāļadēlu (laulība izjuka 1818. gadā, tika oficiāli šķirta 06.11.1824). Dzīves pēdējos gadus viņa aizvadīja Lejassilēzijā, savā Sagānas pilī, kur nomira 1862. gadā.
 
'''Doroteja de Taleirana-Perigora, hercogiene Dino-Sagāna''' (fr. ''Dorotea de Talleyrand-Périgord, duchesse de Dino-Sagan'', vāc. ''Dorothea von Kurland, Herzogin von Dino-Sagan)'', dzimusi '''fon Bīrona''' (''von Biron'') -  [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales]] [[Princis|princese]], viena no XIX gs. sākuma spožākajām dāmām Francijas politiskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē. Dzimusi 1793. gadā, kad hercogiene jau bija pametusi hercogisti (daudzi laikabiedri par viņas tēvu uzskatīja grāfu Aleksandru Batovski, kurš bija hercogienes tuvs draugs kopš Varšavas misijas laika un dzīvoja pie hercogiens, audzinot mazo Doroteju). Pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s atstāšanas ģimenes rezidence Eiropā bija Sagānas pilī, bet Doroteja uzauga pie mātes un grāfa Batovska Lēbihavā, Tannenfeldas pilī. 1809. gada 21. aprīlī apprecējās ar [[Grāfs|grāfu]] Edmonu de Taleiranu-Perigoru (''Edmond de Talleyrand-Périgord''), vēlāko Dino hercogu, Francijas ārlietu ministra [[Taleirāns-Perigors Šarls Moriss de|Šarla Morisu de Taleirānu-Perigoru]] (''Charles Maurice de Talleyrand-Périgord'') brāļadēlu (laulība izjuka 1818. gadā, tika oficiāli šķirta 06.11.1824). Dzīves pēdējos gadus viņa aizvadīja Lejassilēzijā, savā Sagānas pilī, kur nomira 1862. gadā.
 +
 +
== Galerija==
 +
<center><gallery>
 +
Attēls: Dorotea_de_Dino_Sagan.jpg |Doroteja Vīnē (1815.). Autors: Gerard François Baron
 +
</gallery></center>
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 28. februāris, plkst. 12.07

Doroteja
Dorotea de Talleyrand-Périgord.jpg
dzimusi 21.08.1793. Berlīnē, Fridrihsfeldes pilī
mirusi 19.09.1862. Sagānā, Sagānas pilī
laulība 1809.-1824. Edmonds de Taleirāns-Perigors
Bērni
  • Napoleons Luijs (1811.–1898.)
  • Doroteja (1812.-1814.)
  • Aleksandra (1813.–1894.)
  • Paulīne (1820.-...)
tēvs Pēteris fon Bīrons
māte Anna Doroteja fon Bīrona
brāļi, māsas
  • Vilhelmīne Katrīna Friderike Benigna (1781.-1839.)
  • Marija Luize Paulīne (1782.-1845.)
  • Johanna Katarīna (1783.-1876.)
  • Pēteris (1787.-1790.)
  • Šarlote Friderike (1789.-1791.)
tituli

Doroteja de Taleirana-Perigora, hercogiene Dino-Sagāna (fr. Dorotea de Talleyrand-Périgord, duchesse de Dino-Sagan, vāc. Dorothea von Kurland, Herzogin von Dino-Sagan), dzimusi fon Bīrona (von Biron) - Kurzemes un Zemgales princese, viena no XIX gs. sākuma spožākajām dāmām Francijas politiskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē. Dzimusi 1793. gadā, kad hercogiene jau bija pametusi hercogisti (daudzi laikabiedri par viņas tēvu uzskatīja grāfu Aleksandru Batovski, kurš bija hercogienes tuvs draugs kopš Varšavas misijas laika un dzīvoja pie hercogiens, audzinot mazo Doroteju). Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes atstāšanas ģimenes rezidence Eiropā bija Sagānas pilī, bet Doroteja uzauga pie mātes un grāfa Batovska Lēbihavā, Tannenfeldas pilī. 1809. gada 21. aprīlī apprecējās ar grāfu Edmonu de Taleiranu-Perigoru (Edmond de Talleyrand-Périgord), vēlāko Dino hercogu, Francijas ārlietu ministra Šarla Morisu de Taleirānu-Perigoru (Charles Maurice de Talleyrand-Périgord) brāļadēlu (laulība izjuka 1818. gadā, tika oficiāli šķirta 06.11.1824). Dzīves pēdējos gadus viņa aizvadīja Lejassilēzijā, savā Sagānas pilī, kur nomira 1862. gadā.

Galerija

  • Doroteja Vīnē (1815.). Autors: Gerard François Baron

Literatūra

  • Dipuī Mišelīna. Dino hercogiene. - Atēna: Rīga: 2006. ISBN 10 9984-34-195-X
  • Kurzemes hercogienes Dorotejas vēstules = Briefe der Herzogin Dorothea von Kurland. / Kvaskova, V. (sast.). - Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija; Latvijas Valsts vēstures arhīvs: Rīga, 1999. ISBN 9984-9184-4-4
  • Emilie von Binzer. Drei Sommer in Löbichau 1819–21. - Stuttgart 1877
  • Philip Ziegler. Die Herzogin von Dino, Talleyrands letzte Vertraute. - München 1965
  • Clemens Brühl. Die Sagan. - Berlin 1941
  • Sabine und Klaus Hofmann. Zwischen Metternich und Talleyrand. Der Musenhof der Herzogin von Kurland im Schloss zu Löbichau. - Museum Burg Posterstein, 2004
  • Christoph August Tiedge. Anna Charlotte Dorothea. Letzte Herzogin von Kurland. - F. A. Brockhaus, Leipzig 1823

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Taleirāna-Perigora,_Doroteja_de&oldid=12381"